Spotify visiem izpatikt nevarēs

Visa šī jezga ekselējusies līdz ar situāciju, kad superpopulārā ASV TV un interneta personība Džo Rogans (iespējams, Latvijā daudzi viņu labāt atceras kā šova “Baiļu faktors” vadītāju) savā podkāstā - The Joe Rogan Experience (tas ir pasaulē pats populārākais podkāsts) - uzdrošinājies ar lielāku regularitāti, nekā dažiem, šķiet, gribētos, sniegt iespēju piedalīties sabiedrības sarunā cilvēkiem, kuru viedoklis par notiekošo ne vienmēr saskan ar kādiem varas ideologu un tiem pietuvināto politisko aktīvistu pieņemamiem uzskatiem.

Punkts uz “i” tam, šķiet, bija Džo Rogana saruna ar zinātnieku un mRNA vakcīnu tehnoloģiju izstrādātāju Robertu Maloni (Robert Malone), kurš sevišķi skeptisks bija, piemēram, par Covid-19 vakcīnām bērniem. Pamatā Maloni kungs ir daudzu šobrīd notiekošo procesu ass kritiķis un vakcīnu skeptiķis, kur attiecīgi Džo Rogans tad tiek vainots pie tā, ka viņš, sniedzot iespēju šādiem cilvēkiem izteikties, rada bīstamību sabiedrībai. Šajā konkrētajā gadījumā tas tiek attiecināts uz maldinošu informāciju par vakcīnām un visu aktuālo Covid-19 situāciju kā tādu. Savukārt plašāka kontekstā – tas ir mājiens ar mietu Dž. Roganam (un pārējiem), lai viņš savu saturu ieliek kādos vēlamos rāmjos.

Rezultātā liels spiediens Džo Rogana podkāstu (un citus šādus podkāstus) klasificēt kā maldinošu informāciju un pakļaut zināmām tā satura korekcijām vai pat cenzūras cirvim. Var ironizēt, ka acīmredzami vienīgie, kuriem šobrīd Rietumu brīvajā pasaulē drīkst piederēt dzelžains monopols pasniegt maldinošu informāciju, ir pašas valdības un tām pietuvinātie grupējumi. Bīstamais ir tajā, ka kāda šāda domu policija cenzē jau jebko, kam tā vienkārši nepiekrīt. Kādi ļoti bīstami ideālisti vienmēr var uzskatīt citādāk – tomēr cenzēt melus bez patiesībās cenzēšanas ir neiespējami. Pat muļķību klausīšanās ir elementāra brīvība un var pat spriest – dažreiz absolūti vajadzīga.

“Progresīvie paļaujas, ka tieši viņi atšķir patiesību no meliem. Viņiem gan tas acīmredzami neizdodas, ja meli kalpo viņu interesēm. Viņi dzīvo pēc sprieduma: “Es esmu domājošs cilvēks. Tu neesi. Jūs esat sabiedrības ieprogrammēts algoritms. Man kā augstākstāvošam cilvēkam ir jāpārliecinās, ka jūs esat ieprogrammēts ar pareizām domām”. Viņu patiesais spēks ir bailes. Ja neesi ievērojis, cik bieži korporatīvo un individuālo pakļaušanos vides un sociālās pārvaldības (ESG) litānijai nosaka bailes, nevis pārliecība, tad neesi bijis gana vērīgs. Tāpat tu neesi bijis gana vērīgs, ja neesi pamanījis progresīvo gatavību mīļuprāt ieviest noteikumu, ka aizstāvēt kāda tiesības izteikties ir tas pats, kas šim viedoklim piekrist,” notiekošās šķēpu laušanas un temata politizēšanas apmērus ieskicē, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Holmans Jenkins.

Lai nu kā – šajā visā iesaistījušies arī citi Spotify platformas satura veidotāji. Piemēram, mūziķis Nīls Jangs Spotify pieprasījis no platformas izņemt viņa mūziku, ja tā turpinās Džo Rogana podkāstus. Šādam solim, atgādinot par savu eksistenci, pievienojušies arī daži citi mūziķi un Spotify satura veidotāji.

Kopumā šī lieta ir interesanta ar to, ka Džo Rogana podkāsts ir vairāk nekā milzīgs. Dž. Rogana podkāsta epizodi pasaulē vidēji noklausās aptuveni 11 miljoni cilvēki (un diez vai visi no tiem būs kādi sazvērestības teoriju piekritēji), kas būtībā ir fenomenāls daudzums, putekļos atstājot daudzu Rietumvalstu mediju pašus populārākos šovus. Vēl būtiska būtu piebilde, ka Spotify Džo Roganam solījusi maksāt 100 miljonus (tā vismaz rakstījis The Wall Street Journal), lai viņa veidotais saturs parādītos ekskluzīvi šajā platformā.

Pēdējo dienu laikā pats Dž. Rogans norādījis, ka mēģinās sava podkāsta saturu veidot sabalansētāku. Attiecīgi uz vienu pusi noliekusies arī Spotify, kas sola strādāt, lai tā saturs nebūtu bīstams, lai ko tas arī pēc katra domām nozīmētu.

Jāņem vērā, ka Spotify ir publiski tirgota kompānija. Tās akcijas cena pēdējā laikā strauji planējusi zemāk, lai gan tiešā veidā tam sasaiste ar svaigāko Dž. Rogana sāgu nebūt nav tik liela, kā pēdējā laikā, šķiet, grib sludināt daži mediji.

Patiesībā Spotify straujš akcijas cenas kritums ir vērojams jau kopš pagājušā gada novembra, kad šī aktuālā Rogana podkāsta drāma daudziem nerādījās pat sapņos. Kopš tā brīža Spotify akcijas cena sarukusi jau gandrīz uz pusi.

Savukārt svaigais Spotify akciju gāziens drīzāk saistīts ar vājiem uzņēmuma rezultātiem un ne pārāk pārliecinošo uzņēmuma vadības vīziju par nākotni (arī tehnoloģiju akciju izpārdošanu kā tādu). Spotify nupat atklāja, ka iepriekšējā ceturksnī tās aktīvo lietotāju skaits audzis līdz 406 miljoniem, kas ir par 18% vairāk nekā vēl pirms gada. Savukārt premium klases lietotāju skaits audzis par 16% līdz 180 miljoniem. Spotify turpina strādāt ar zaudējumiem un ir zināmas bažas par kompānijas platformas lietotāju skaita tālāko izaugsmi. Pati Spotify paredz, ka šajā ceturksnī tas būs audzis par 3% līdz 418 miljoniem, bet premium lietotāju skaits - vien par 1.7%.

Kopumā gan nav gluži tā, ka notiekošo vismaz daļēji nevarēja nojaust, un patiesībā ir brīnums, ka tas, ņemot vērā Džo Rogana podkāsta popularitāti, nenotika jau ātrāk.

Tas, ka no Spotify, reaģējot uz Džo Rogana podkāsta saturu, savu mūziku liek izņemt ārā mūziķi gan ir nozīmīgs precedents, kas vien var vērsties plašumā un turklāt - arī uz otru pusi. Tādējādi šis drīzāk izskatās kā vien strīda sākums. Piemēram, domājamas, vienā mierā var būt gan tādi mūziķi, gan satura veidotāji, kuri, atkal aizstāvot pretējo nometni, no platformas izņem jau savu veikumu. Šis temats ir ļoti plašs – ne velti pēdējos gados ASV tiek runāts par veseliem kultūras kariem. Faktiski tā ir cīņa par to, kādas vērtības būs dominējošās.

Notiekošais ir sekas tam, ka Rietumu sabiedrības ir ļoti sašķeltas, kur izskatās, ka arvien mazāk telpa tiek atstāta kādam kompromisam. Un gluži kā karos - ja ir iespēja sev netīkamos viedokļus un tādējādi ienaidniekus novākt no skatuves, tad tas attiecīgi arī tiek darīts – lai ko tas arī prasītu.

Arī pasaules lielākā hedžfonda Bridgewater Associates dibinātājs un ietekmīgais investors Rejs Dalio nupat paudis viedokli, ka ASV atrodas “klasiskā” ceļā uz pilsoņu karu, ko nosaka bīstama liela deficīta, inflācijas, nevienlīdzības un politiskās polarizācijas kombinācija.

“Tas notiek tajā pašā laikā, kad svešas varas kļūst pietiekami spēcīgas, lai izaicinātu vadošo pasaules varu, kas saskaras ar šo pilsoņu kara dinamiku. Tas ir īpaši riskants periods. Es uzskatu, ka tas ir periods, kurā mēs tagad atrodamies. Gan kreisie, gan labējie cīnās, lai uzvarētu par katru cenu, tādējādi likvidējot mērenos un spēju panākt kompromisu. Patiesības pazušana publiskajā telpā liek daduziem cilvēkiem “pārāk baidīties” izteikties vai kandidēt uz valsts amatu. Lielākais jautājums ir par to, cik ļoti daudz sistēma izlieksies, pirms tā salūzīs. Vēsture rāda, ka lielākais risks demokrātijām ir tad, ka tās rada tik sadrumstalotu un antagonistisku lēmumu pieņemšanu, kas šis process ir neefektīvs un nesakārtots, kas noved pie sliktiem rezultātiem un revolūcijām,” notiekoša bīstamību apraksta R. Dalio.

Ko tas nozīmē tādam kompānijām kā Spotify? Droši vien to, ka nevienam šādos laikos šāds uzņēmums nevarēs izpatikt. Viens ir pakļaušanās kādiem radikāliem politiskā aktīvisma grupējumiem, kuri grib cenzēt jebkādu saturu un dienasgaismā atstāt vien to pamatā eksperimentālo skatījumu uz dzīvi. Izskatās, ka arī Spotify faktiski būs visai aktīvi jāstrādā pie savu lietotāju satura moderēšanas (varbūt jāiet līdz galam un jācenzē arī dziesmas?). Spotify jau minējusi, ka pēc Rogana gadījuma tā no platformas noņēmusi aptuveni 20 tūkstošus augšupielādes, kurās esot bijusi Covid-19 dezinformācija.

Otrs ir šīs prasības ignorēt un riskēt ar sekām, kas arī var būt postošas.

Attiecīgi no šādam akcijām (vismaz pēc raksta autora domām) investoriem vajadzētu turēties pa gabalu – ir pārāk daudz neskaidro, un arī kompānijas biznesa izaugsme, šķiet, uzspiedusi pa brezmēm. Spotify visiem izpatikt uz šādu kultūras karu fona nevarēs, un šāda mākslinieku un satura veidotāju staigāšana, iespējams, vien ir sākusies.

Tehnoloģiju akciju vērtības jau tā var būt ļoti svārstīgas un ilgākā termiņā ir ļoti grūti pateikt, kura no šādam kompānijām būs veiksmīga (tendences tehnoloģiju jomā pēc definīcijas var mainīties ļoti strauji)

Jāņem vērā, ka Spotify šobrīd atrodas uzmanības epicentrā. Tādējādi lielā mērā akcijas cenas izmaiņas var diktēt arī investoru sentiments.

Protams, kāds, kurš ļoti labi izprot visas šīs nianses, pie šādām svārstībām, kas, iespējams, ir pārspīlētas, var labi nopelnīt. Vidējais investors gan diez vai, ka tas būs.

Izskatās, ka kultūras kari, dažāda veida boikoti, kaunināšana, šķietami maldinoši viedokļi un tā tālāk, ar ko pie polarizētas sabiedrības var potenciāli manipulēt ideologi un to līdzskrējēji, ir nozīmīgs risks uzņēmējdarbībai.