Šis ir arī zelta gads

Mēdz teikt, ka investori iegulda zeltā tad, kad ir nervozāki un nepārliecinātāki par nākotni. Tradicionālie metālu analītiķu un ieguldījumu ekspertu radītie tekstu kalni arī paredz, ka nauda šī metāla virzienā tiek pludināta brīžos, kad sabiedrības nomoka inflācijas problēma. Tad ir cerība, ka bagātības nobāzēšana šajā metālā palīdzēs kaut vai vismaz daļēji pasargāt pret šī fundamentālā spēka postošo ietekmi.

Dažu pēdējo nedēļu laikā gan ir vērojams vispārējs akciju mijēju optimisms. Ekonomika šogad turējusies labi, un vismaz šobrīd ir iecementējies pamata pieņēmums, ka arī nākamgad gaidāma vien lēzena situācijas pasliktināšanās. Katrā ziņā nekāda ekonomikas apokalipse solīta netiek. Tāpat arī inflācijas problēma Rietumu pasaulē arvien pārliecinošāk noiet no skatuves. Šajā pašā laikā teju mīklaini jaunu rekordu sasniegusi zelta cena.

Zelta cena decembra sākuma tirdzniecības sesiju noslēdza pie 2071 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Iepriekšējais zelta cenas rekords tika fiksēts 2020. gada augustā, kad zelts paviesojās virs 2050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. 4. decembra tirdzniecības sesijas ietvaros zelta cena pat pieauga virs 2130 ASV dolāru par unci atzīmes. Pēc tam gan tā no šīm uz īsi brīdi iekarotajām virsotnēm atkāpusies (par gandrīz 100 ASV dolāriem), un jaunus rekordus finanšu pasaulē parasti ierasts fiksēt tieši tirdzniecības sesiju beigās.

Dzeltenā dārgmetāla vērtība preču biržā spēji pieaug jau kopš oktobra. Šajā termiņā tā ir palēkusies jau aptuveni par 11.5%. Arī šis gads kopumā zeltam tādējādi ir bijis veiksmīgs, kur tā cenas piegums ASV preču biržā kopš janvāra tuvojas tiem pašiem 12%. Arī eiro valūtā zelta cena kopš gada sākuma pieaugusi gandrīz par 10%.