Elza Rudzīte: Ir četri investoru tipi Latvijā – dominē konservatīvais

Visticamāk, tuvāko gadu laikā tas manīsies, jo jaunāka gadagājuma cilvēki uz finanšu tirgiem arī Latvijā skatās ar lielāku uzticību un ir atvērtāki jaunām ieguldījumu iespējām, rāda iedzīvotāju aptauja par ieguldīšanas paradumiem*.

Ieguldījumus savai nākotnei šobrīd veic katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (56%) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Populārākie ieguldījumu mērķi visās Baltijas valstīs ir līdzīgi, tomēr atšķirīgas ir ieguldījumu instrumentu izmantošanas metodes un mērķi dažādās vecuma grupās. Visbiežāk Baltijas valstu iedzīvotāji iegulda pensijas uzkrājumos (visaktīvāk to dara iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem). Latvijā ieguldījumu “līderis” ir pensiju 3. līmenis (27%), kam seko dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (14%) un ieguldījumi nekustamajā īpašumā (11%). Nākotnes uzkrājumu veidošanai cilvēki Latvijā atvēl vidēji no 20 līdz 100 eiro mēnesī un iemaksas pamatā veic regulāri – katru mēnesi. Tā kopumā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka cilvēki pamazām pierod pie uzkrājumu veidošanas, un tas kļūst par vērtīgu ieradumu.

Vērtējot ieguldījumu veidus Baltijā, uzkrītoša ir kāda atšķirība – ja Latvijā akcijās un obligācijās iegulda vien aptuveni desmitā daļa cilvēku, Igaunijā tā ir gandrīz puse no visiem ieguldītājiem. Sagaidāms, ka šis rādītājs nākotnē varētu mainīties, jo ieguldījumi akcijās (tāpat kā kriptovalūtā) arī Latvijā ir populāri jaunu cilvēku vidū (18–29 gadi). Ieguldītāji ar laiku būs novērtējuši šī finanšu instrumenta ilgtermiņa atdevi, tāpēc kopējais ieguldītāju skaits gadu no gada pieaugs. Pagaidām gados vecāki cilvēki akciju tirgiem un kriptovalūtām neuzticas, priekšroku dodot pensiju 3. līmenim. Jāsaka, ka vairums Latvijas krājēju ir vērtējami kā konservatīvi, jo vairāk nekā trešdaļa no visiem izvēlas mazāk riskantus ieguldījumus.

Apkopojot Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas paradumus, izkristalizējas četras galvenās Latvijas investoru grupas, kas raksturo cilvēku attieksmi pret ieguldījumiem un pieļaujamo riska līmeni.