Latvijas investoru viedokļu apkopojums. Kāds ir noskaņojums un nākotnes plāni?

Tieši tāpēc aptaujāju piecus vietējos investorus, lai noskaidrotu, kāds šobrīd ir viņu noskaņojums par finanšu tirgos notikušo. Kā viņi ir aizvadījuši šī gada pirmo ceturksni? Interesanti uzzināt atbildes.

Rojs Skrebels: “Ja runājam par noskaņojumu, tad jāsaka, ka nevaru īsti saprast, esmu kaut kur pa vidu optimismam un pesimisam, tad jau gan jau labi, ka turpinu nemainīgi investēt, neskatoties uz to, vai tirgū valda pozitīvas vai negatīvas noskaņas.

Baltijas tirgū ir sajūta, ka visi kaut ko gaida. Kāds INDEXO bankas licenci, kāds ziņas par airBaltic IPO, kāds Citadeli, kāds varbūt vēl kaut ko. Kopumā Baltijas tirgus mīņāšanās likusi man mest acis citos tirgos.

Acis metu ASV tirgus virzienā. Atvēru InterActive Brokers kontu, kas likās kā vesels piedzīvojums pēc ilgstošas darbības Swedbankā. Iegādājos dažādas “dividend growth” akcijas. Atvēru dažādas arī vairāk spekulatīvas pozīcijas, bet tās proporcionāli bija 3-4% no kopējā portfeļa. Bet kopumā turpinu pirkt ETF (S&P500, Stoxx600, dividend etf) un par saņemtajām dividendēm pērku Baltijas akcijas.

Plānoju turpināt uzņemto kursu, apgūt jaunatklāto InterActive Brokers konta pasauli, izveidot pilnvērtīgu dividenžu portfeli un tālāk pirkt ETF un Baltijas akcijas. Turpināt lasīt literatūru par investīcijām - pēdējā laikā esmu izlasījis “Bagātākais vīrs Babilonā”, tūlīt būšu pusē Jāka Rosāres “Bagātības rokasgrāmata” (izcila grāmata, laikam būs mīļākā investīciju literatūra, ko būšu lasījis! Iesaku tiešām visiem, ļoti viegli lasās un patīkami, ka tik reāli piemēri no “mūsu platuma grādiem”) un vēl rindā gaida grāmata par Vorenu Bafetu.

Ne tik labs noskaņojums ir varbūt par neskaidrību un nokaitēto situāciju vairākos reģionos pasaulē. Sajūta, ka potenciāli sēžam uz pulvera mucas, kas nav patīkami.”

Roberts Bušs: “Šobrīd mazākā daļa manu investīciju ir Baltijas akcijās, kuras labi esmu izpētījis, bet lielākā – indeksu fondos. Joprojām ērtākā platforma man ir Swedbank, kur esmu ieguldījis 10 dažādos fondos, katru nedēļu tur kaut ko novirzu kā automātisko maksājumu. Kādu laiku pie šādas taktikas pieturēšos.

Šī gada pirmie trīs mēneši man bijuši labvēlīgi, tik augstu kāpumu sen nebiju redzējis, tāpēc esmu apmierināts. Bet kopumā skatos ilgtermiņā. Man svarīgi bija izveidot automātisko maksājumu sistēmu, ko esmu paveicis, tāpēc ir sajūta, ka ilgtermiņā viss būs forši.”

Dace Raudzepa: “Mana investēšana joprojām turpinās, un es pat teiktu, ka labāk nekā iepriekš. Gūtas jaunas zināšanas. Pēdējā laikā arvien vairāk esmu likusi uzsvaru uz obligācijām, gan valsts, gan privāto uzņēmumu.

Protams, maciņā ir izmaiņas gan uz augšu, gan leju, bet tas tikai loģiski. Šobrīd jaunākā interese ir par Grenardi group obligācijām.

Esmu iemetusi aci arī kripto lauciņā, bet tikai joka pēc, aiz intereses.

Katrā gadījumā kopējais noskaņojums ir pozitīvs, vajag tikai koncentrēties uz labo - obligāciju procentu izmaksas, dividendes, uzņēmumu lojalitātes programmas akcionāriem.”

Aleksis Riguns: “Pirmā ceturkšņa rezultāti Baltijas biržā lika vilties, jo lielākie pasaules indeksi kā S&P500 uzrādīja krietni labākus rezultātus.

Ticu, ka to var izskaidrot ar ģeopolitiskiem riskiem un investoru vēlēšanos ieguldīt līdzekļus drošākos reģionos. Tomēr šāda nobīde, kura ilgst jau vairāk nekā gadu, var kādu brīdi rezultēties ar krietni straujāku izaugsmi nākamajos ceturkšņos.

Un tie, kuri nenobīsies, mazinoties ģeopolitiskajiem riskiem, var cerēt uz krietni augstu ienesīgumu. Tamdēļ ar zināmu optimisma devu skatos nākotnē!”

Jānis Basevičs: “Noskaņojums investīciju ziņā ir piesardzīgi optimistisks. Tirgū kopumā ir novērojamas procentu likmju mazināšanas gaidas. Tās gan iet roku rokā ar bažām par to, vai tad, kad centrālās bankas beidzot izšķirsies par procentu likmju mazināšanu, ekonomika jau nebūs dziļā depresijā. Jo kamēr vadošo valstu ekonomikām klājās visai labi, nav arī īsti pamata mazināt procentu likmes. Bet ja procentu likmju samazinājums nāks atkal komplektā ar naudas drukāšanu, tad visdrīzāk tas nozīmēs dzīres akciju tirgiem.

Ņemot vērā, ka šogad ir kārtējais Bitcoin dalīšanas gads, šogad investīciju jomā plānoju koncentrēties uz ieguldījumiem Bitcoin un arī atsevišķos altkoinos. Gada beigās noteikti veikšu situācijas pārvērtēšanu. Bez kriptovalūtām, vienīgā papildu investīcija, ko esmu vēl veicis, ir neliela Estateguru portfeļa papildināšana. Tur man kopumā gan nav liela summa, bet strādā ar ļoti labiem rezultātiem.

Izmantoju to, kā proxi investīciju platformu nekustamo īpašumu ieguldījumiem. Ja nav iespēju vai vēlmes pašam kā investīciju iegādāties nekustamo īpašumu un par to arī ilgtermiņā rūpēties, tad Estateguru ir labs alternatīvs risinājums. Es gan pagaidām distancējos no automatizētiem ieguldījumiem un katru projektu, kurā investēt, izvērtēju pats. Esmu dzirdējis, ka iepriekšējā gadā vairāki investori apdedzinājās ar automātisko investīciju opciju.

Ieguldījumi Baltijas akcijās ir strādājuši dažādi. Šogad arī negaidu, ka būs kādas ievērojamas izmaiņas, jo Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, tik ātri nebeigsies. Līdz ar to arī reģiona uzņēmumi pēkšņi nekļūs daudz pievilcīgāki investoriem. Turpinu turēt DelfinGroup, kas stabili maksā labas dividendes (piedalījos gan IPO, gan piepirku vēl klāt akcijas pēc cenas nokrišanās). Tāpat turu Ignitis Grupe un Virši-A akcijas (kopš IPO). Kad nokrita cena nopirku arī Indexo akcijas (IPO nepiedalījos). Visvairāk no Baltijas ieguldījumiem priecē J.Molner akciju cenas izaugsme – ieguldījumi ir dubultojušies. Līdz ar to nevaru piekrist tiem, kas saka, ka Baltijā viss ir tikai slikti.

No starptautiskajiem uzņēmumiem turu tikai trīs akcijas – Coinbase (COIN), Microstrategy (MSTR) un Tesla (TSLA). Pirmās divas ir pamatīgos plusos un prognozēju, ka līdz gada beigām plusi vēl palielināsies. Tesla gan pagaidām vēl ir sarkanā diapazonā, bet nu mākslīgā intelekta bums gan jau skars arī šī uzņēmuma akcijas. Pamazām pētu arī tirgu, vērojot, kur virzās tā nauda, kas šobrīd turpina mukt no Ķīnas. Pašreizējā situācijā grūti iedomāties, ka tuvākajos gados ASV un Eiropas nauda tur varētu atgriezties. Līdz ar to iegūst Japāna, Indija, iespējams arī Vjetnama un citas Āzijas valstis, kas var nodrošināt lētāku darbaspēku un ražošanu nekā Ķīna. Tāpat ļoti perspektīva izskatās Meksika, kur noteikti turpinās plūst daļa no ASV naudas, kas tagad aizplūst no Ķīnas. Jāpapēta cītīgāk šo valstu uzņēmumi.

Vislabāko sniegumu no kriptovalūtām personīgajā potfelī ir uzrādījušas SuperVerse (SUPER) un Delysium (AGI). Kriptovalūtu ieguldījumos zaudējumu nav vispār, bet šie divi ieguldījumi ir priecējuši visvairāk, tostarp pēdējais pāri par 20x. Sekojot investīciju guru ieteikumiem, turpināšu turēt vistiņas kas dēj zelta oliņas vismaz līdz gada beigām un tad jāpārvērtē situācija tirgū.

Izmantoju arī Binance biržas piedāvāto noguldījumu iespēju, kas apvienota ar kriptovalūtu palaišanas platformu. Noguldot Binance speciālajā makā (Vault) BNB monētas, iespējams automātiski iegūt jaunu kriptovalūtu monētas, kas izmanto Binance palaišanas platformu. Savā ziņā tā ir iespēja vienlaicīgi pelnīt trīs veidos – gan no BNB cenas pieauguma, gan no noguldījuma procentiem, gan no tikko tirgū palaisto kriptovalūtu cenas pieauguma. Pēc Bitcoin dalīšanas dažas jaunās kriptovalūtas dažkārt tiešām uzrāda vājprātīgu cenas pieaugumu. Binance te kalpo kā jauno kripto projektu filtrs, kas atsijā perspektīvus projektus un tad šo projektu monētas automātiski ieripo BNB noguldītāju kontos pilnībā bez maksas. Pašam nav jāveic ne šo jauno projektu izvērtēšana, ne arī jāiegādājas jaunas monētas.”