- OMX Baltic0,05%314,73
- OMX Riga0,21%944,03
- OMX Tallinn0,14%2 150,32
- OMX Vilnius−0,15%1 506,58
- S&P 500−0,16%7 662,04
- DOW 300,29%53 430,68
- Nasdaq −0,36%26 085,74
- FTSE 1000,35%10 854,32
- Nikkei 225−0,74%65 528,09
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,84
- OMX Baltic0,05%314,73
- OMX Riga0,21%944,03
- OMX Tallinn0,14%2 150,32
- OMX Vilnius−0,15%1 506,58
- S&P 500−0,16%7 662,04
- DOW 300,29%53 430,68
- Nasdaq −0,36%26 085,74
- FTSE 1000,35%10 854,32
- Nikkei 225−0,74%65 528,09
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,84
Andra portfelī, kas vairāk sliecas uz Baltijas akcijām nekā Toomasa, ir trīs Rīgā kotētas akcijas: sakaru iekārtu ražotājs SAF Tehnika no galvenā saraksta un patēriņa kredītdevējs DelfinGroup un Virši-A no First North. Faktiski Baltijas galvenajā sarakstā ir tikai trīs Latvijas akcijas, bez minētajām ir arī pensiju pārvaldes uzņēmums Indexo.
Rīgas skopais pamatsastāvs
Trīs joprojām ir ļoti mazs skaitlis. Biržu pametuši vairāki Latvijas uzņēmumi, piemēram, lielie zāļu ražotāji Olainfarm un Grindeks un apdrošināšanas sabiedrība Balta. Taču neviens tos īsti nav nomainījis, izņemot DelfinGroup 2021. gadā un Indexo 2022. gadā.
Arī Tallinas un Viļņas biržas ir sliktas, bet Rīgas situācija ir manāmi vissliktākā. Jau gadiem neviena Latvijas akcija nav iekļauta Baltic Benchmark indeksā, jo tai ir vai nu pārāk maza tirgus vērtība, vai arī pārāk mazs brīvi tirgoto akciju skaits. Ir runāts, piemēram, par aviokompānijas Air Baltic, bankas Citadele vai kāda valsts uzņēmuma - enerģijas ražotāja "Latvenergo" vai mežu apsaimniekotāja "Valsts meži" (latviskais ekvivalents Igaunijas RMK) – par nonākšanu biržā, bet tas nav īstenojies. Pašus latviešus jau sen neapmierina situācija, bet ko darīt: privātos uzņēmumus nevar spiest uz biržu. Valsts uzņēmumus varētu iekļaut, bet Latvijas valdībai vēl nav bijis dūšas spert šo soli.
Taču no vienas puses izceļas Rīgas galvenais saraksts: divas trešdaļas tur kotēto uzņēmumu, proti, DelfinGroup un SAF Tehnika, abas Andra portfeļa akcijas, ir labi dividenžu maksātāji. Šo gadu SAF Tehnika, iespējams, izlaidīs, jo bilances pēdējā rindiņa pērn bijusi ar zaudējumiem, bet DelfinGroup cītīgi un konsekventi izmaksā dividendes katru ceturksni.
Tieši DelfinGroup akcijas piesaistīja manu uzmanību kā iespējamais portfeļa papildinājums. Runājot par nozarēm, tas tiešām pārstāv finanses, kas man jau ir LHV, Coop Bank un Wise formātā, taču vienmēr var apmainīt dažas akcijas pret perspektīvākām.
Apgrozījums strauji aug
DelfinGroup darbojas riskantākā, bet reizēm arī ienesīgākā biznesa nišā nekā tradicionālās bankas, sniedzot patēriņa kredītus un lombarda aizdevumus Latvijā. Darbojas galvenokārt ar diviem zīmoliem – Vizia un Banknote. Pagājušā gada sākumā DelfinGroup piederēja vairāk nekā 15% no Latvijas patēriņa kredītu tirgus un 53% no nodrošināto kredītu tirgus. Pēdējais ir diezgan iespaidīgs rezultāts, kas vienlaikus liek domāt, ka vietējais tirgus nespēs īpaši paplašināties šajā virzienā. Tā DelfinGroup ir uzsācis darbību jaunā tirgū Lietuvā.
Kā parasti, sākšu ar gada pārskatu. Apgrozījums 2023.gadā bija 50,4 miljoni eiro, 2022.gadā 35,8 miljoni un gadu iepriekš 25,2 miljoni. Divu gadu laikā apgrozījums tādējādi ir dubultots, un pērn apgrozījuma pieaugums bija 40%, kas bija mazāks par iepriekšējā gada 70%, taču joprojām iespaidīgs.
Pirmsnodokļu peļņa divu gadu laikā pieauga par 66% līdz 8,3 miljoniem eiro, bet tīrā peļņa - par 65% līdz 6,6 miljoniem eiro. Redzams, ka IPO 2022. gadā tīrās peļņas atdeve sasniedza 15,9% un turpmākajos divos gados tā bija zemāka – attiecīgi 16,8% un 13,1%.
Kā redzat, DellfinGroup nepārprotami nomāc ekonomiskā vide, t.i., paaugstinātās bāzes procentu likmes, kas sadārdzinājušas naudas piesaistīšanu. Acīmredzot nav saprātīgi visu šo pieaugumu nodot gala patērētājam, tāpēc daļa no rentabilitātes drīzāk tiek upurēta.
Pašlaik aktuāls
Otrreizējais akciju piedāvājums sāka akciju kritumu
Rentabilitātes samazināšanās ir negatīvi ietekmējusi dividendes. Ja 2022.gadā DelfinGroup izmaksāja dividendes 11,91 centa par akciju, tad pērn dividenžu apmērs bija 7,71 cents. DelfinGroup politika paredz dividendēs izmaksāt līdz 50% no iepriekšējā ceturkšņa peļņas, līdz ar to faktiski rentabilitātes uzlabošanās atspoguļojas dividenžu pieaugumā straujāk nekā tiem uzņēmumiem, kuri peļņas daļu maksā, pamatojoties uz gada rezultātiem.
Vēl viena lieta, ko negatīvi ietekmējusi rentabilitāte un sarūkošās dividendes, ir akciju cena. Vēl pirms gada akcijas tirgojās tuvu IPO cenai 1,52 eiro. Savukārt pēdējo 12 mēnešu laikā cena noslīdējusi līdz 1,228 eiro jeb zaudējusi 19,2% no savas vērtības. Liela daļa zaudējumu, protams, ir kompensēta ar dividendēm, taču akciju vērtība joprojām ir ievērojami samazinājusies - un tā bija viena no lietām, kas pievērsa manu uzmanību DelfinGroup.
Viens no akciju cenas krituma iemesliem, protams, bija pērnā gada akciju piedāvājums, kurā lielākie īpašnieki pārdeva 10,3% uzņēmuma akciju. Pārdeva lētāk par tirgus cenu, par 1,35 eiro, cenu, par kuru tobrīd negribēju pirkt DelfinGroup akcijas. Šis lēmums, protams, bija pareizs, ņemot vērā pašreizējo tirgus cenu.
Pilnīgi saprotu to īpašnieku loģiku, kuri sākumā nepārdeva pietiekami daudz akcijas un vēlāk pārdeva vairāk par zemāku cenu, lai kopējais publiskajā apgrozībā esošo akciju skaits joprojām sasniegtu līmeni, ko pieprasa galvenā saraksta kotācija. Bet sliktais stāsts ir tāds, ka viņi nevarēja atrast dažus institucionālos investorus, lai iegādātos paketi par IPO cenu vai tuvu tai, un tā vietā paziņoja tirgum, ka viņi novērtē savas akcijas zemāk par IPO cenu. Var teikt, ka no šī pārdošanas darījuma sākās DelfinGroup vēža ceļš.
Ja kritums apstāsies, varētu iegādāties
Kritums nav apstājies arī tagad, jo akcijas šogad kļuvušas lētākas par 5,5%. Pārdošanas un pirkšanas apjomi liecina, ka aiziet vīlušies mazie investori, no kuriem daži, iespējams, ir akcionāri kopš IPO. Šāda veida pārdošana bieži vien neapstājas, kamēr nav saņemtas pozitīvas ziņas, kas rada interesi par akcijām. Pirmās šāda veida ziņas varētu būt šodien publicētie ceturkšņa rezultāti.
Ievērības cienīga ir DelfinGroup uzlabotā skaidrās naudas pozīcija: no 2,4 miljoniem pērn tā pagājušā gada beigās kļuva par 5,9 miljoniem. Tā ir vairāk nekā desmitā daļa no uzņēmuma tirgus vērtības un nodrošina arī zināmu risku apdrošināšanu.
Neizbēgama Eiropas Centrālās bankas bāzes procentu likmes pazemināšana varētu samazināt DelfinGroup ieplūstošās naudas cenu un tādējādi uzlabot rentabilitāti. Lietuvas ekspansijai vajadzētu palielināt apgrozījumu. Pamatojoties uz pagājušā gada rezultātiem, akcijas cenas un peļņas attiecība (P/E) ir 8,4, kas ir augstākajā galā salīdzinājumā ar citām Baltijas un Skandināvijas biržās kotētajām finanšu kompānijām.
Kopumā šķiet, ka DelfinGroup varētu investēt, jo, ja akcijas pakāpsies līdz, piemēram, tās IPO līmenim pirms diviem gadiem, tas ar cenas pieaugumu kompensēs manas atdeves cerības 12% gadā. Tam pieskaitītu dividendes. Akcijai ir piedāvāts cenu mērķis no 1,5 līdz 1,8 eiro, un, manuprāt, šo zemāko rādītāju varētu sasniegt pāris gadu laikā.
Galvenā problēma ir ieejas punkta atrašana. Kamēr turpinās pārdošanas temps, nav jēgas ieņemt pozīciju. Drīzāk jāgaida vieta, kur akciju cenas grafiks pagriezīsies uz augšu. Protams, mana otrā un aktuālākā problēma ir nauda. Manā kontā šobrīd ir vēl vairāk nekā 26 000 eiro. Tātad, kad būs īstais brīdis, es atradīšu šaujampulveri.
Saistītie raksti
Nesenā Enefit Green lejupslīde lika Investoram Tomasam nopietni aizdomāties, vai ticība atjaunojamai enerģijai kā nākotnes jomai saglabāsies pat tad, ja skaitļi neliecina par gaidīto izaugsmi.
Manā portfelī ir vairāki Latvijas uzņēmumi, viens no tiem ir DelfinGroup. Arī tas pagājušajā nedēļā ziņoja savus 2023.gada finanšu rezultātus un ir pienācis laiks arī man tos apskatīt tuvāk un izvērtēt, ko darīt ar savām akcijām.
Apkopojot savu investīciju rezultātus Baltijas biržās, nonācu pie rezultāta – 23.17%. Tāds ir gada ienesīgums, ko esmu sasniedzis savā investīciju pieredzē tieši Baltijas biržās. Šajā rakstā apkopoju zīmīgākos veiktos darījumus, darījumus ar lielāko peļņu, neveiksmīgākos darījumus, kā arī dažādas atziņas, ko esmu guvis šajā procesā.
Kia paplašina savu elektroauto klāstu ar jauno Kia EV2 – pilnībā elektrisku B segmenta pilsētas apvidus auto, kas kļūs par pieejamāko modeli Kia elektroauto saimē Eiropā. Modelis izstrādāts ar mērķi piedāvāt ģimenēm praktisku un tehnoloģiski modernu automobili ikdienas vajadzībām.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
