2024. gada izskaņa finanšu tirgos: politikas ietekme, centrālo banku piesardzība, dolāra dominance
Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts
Ražīgu 2024. gadu pasaules finanšu tirgi noslēdza uz zemas nots, jo akciju tirgus lejupslīde un globālie politiskie satricinājumi padziļināja pesimismu, ko izraisīja centrālo banku komentāri attiecībā par turpmāko procentu likmju samazināšanu.
S&P 500 akciju indekss 2024. gadā pieauga par 23,3%, STOXX 600 par 5,9%, bet Ķīnas CSI 300 – par 14,7%. Decembra rezultāti, kā jau minēts, nebija spoži – Russell 2000 indekss decembrī nokritās par 8,3%, kas bija sliktākais mēneša rādītājs kopš 2022. gada septembra, S&P 500 samazinājās par 2,5%, Dow Jones – par 5,3%, bet Nasdaq-100 pieauga par simboliskiem 0,4%. Eiropas akciju indeksi uzvedās līdzīgi – STOXX 600 vērtība mēneša laikā samazinājās par 0,5%, bet vācu DAX 30 – par 1,4%. Arī kriptoaktīvos bija vērojama korekcija, kura turpinās arī janvārī – Bitcoin pašlaik tirgojoties tuvu BTC/USD 95’000 līmenim un volatilitātei pieaugot. Decembra FOMC sanāksmē bija nolemts samazināt dolāra procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 4,25–4,50%. Taču sagaidāms, ka janvāra sanāksmes laikā bāzes likmes paliks nemainīgas, ņemot vērā pastāvošas bažas par diezgan vaļīgiem finanšu apstākļiem un inflācijas riskiem Donalda Trampa ierosinātās politikas dēļ. Arī ECB samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem, koncentrējoties uz inflācijas cipariem. Tomēr arī ECB, visticamāk, piesardzīgi rīkosies attiecībā uz turpmāku likmju samazināšanu, vienlaikus domājot par vājiem ES tautsaimniecības datiem.