Finanšu tirgi 01.11.2021

Visstraujāko pieaugumu no ASV sektoriem 1.septembrī uzrādīja patēriņa sektors jeb consumer discretionary, pieaugot par 1.83%. Tomēr, ja paskatāmies mazliet dziļāk, tad 89% no šī pieauguma nodrošināja tikai viena akcija – Tesla, kuras vērtība pieauga par 8.49.

Vēl interesantāks ir fakts, ka S&P 500 indekss vakar pieauga par 0.18% un Teslas akcijas vērtības pieauguma pienesums šī indeksa vakardienas sniegumā bija 18 bāzes punkti jeb tie paši 0.18%. Ja Teslas akcijas nebūtu iekļautas S&P 500 indeksā, tad indeksa vērtība vakar nebūtu izmainījusies. Lūk, ko var paveikt vienas lielas kompānijas straujas izmaiņas cenā – pacelt veselu indeksu un sektoru indeksu sniegumu.

Otrs straujākais pieaugums bija enerģētikas sektoram 1.72% apmērā. Gandrīz ceturtdaļu no šī pieauguma nodrošināja jau vakardienas finanšu tirgu komentārā pieminētā Exxon Mobil pieaugums.

Tikai 2 no S&P 500 indeksa sektoriem uzrādīja nenozīmīgu kritumu – veselības aprūpes sektors nokritās par 0.12% un tehnoloģiju sektors nokritās par 0.15%.

Eiropā ar straujāko pieaugumu izcēlās Maskavas Micex biržas indekss, pieaugot par 1.72%. Jāatzīmē, ka lielākās biržas Eiropā vakar uzrādīja pieaugumu robežās no 0.1% līdz 1.72%.

Par inflāciju dzirdam pa labi un pa kreisi. Financial Times vēsta, ka Clorox, ņemot vērā inflāciju, plāno pacelt cenas aptuveni 70% no produktu portfeļa. Clorox ražo dezinficējošas salvetes un citus mājsaimniecības līdzekļus. Par cenu pieaugumu oktobrī ziņoja arī Proctor & Gamble, minot ka piegāžu ķēžu izmaksas būs augstākas nekā paredzēts.

Nerimstošu pieaugumu varam novērto arī izejvielu indeksos. Piemēram CRB indekss, kura cena veidojas no 19 izejvielu cenām, 1.novembrī pieauga par 0.65%.

CRB izejvielu indeksa vērtība ir uzrādījusi ļoti strauju kāpumu kopš COVID-19 pandēmijas finanšu tirgus panikas zemākā punkta. Jāatzīmē, ka CRB indeksa vērtība šobrīd ir par 29% augstāka nekā pirms pandēmijas. Tajā pašā laikā ir vēl pāragri runāt par vēsturiskā augstienēm. Šobrīd izejvielu kopējais cenu līmenis ir aptuveni 2014.gada līmeņos. Taču, lai sasniegtu 2008.gada CRB indeksa augstākos līmeņus, izejvielu cenām būtu jāpieaug vēl par 80%.

Patreiz Skotijā norisinās Apvienoto Nāciju klimata pārmaiņu konference. Viens pēc otra valstu vadītāja nāk klajā ar drosmīgiem paziņojumiem.

Bloomberg vēsta, ka Baidens ir paziņojis par ASV gatavību uzņemties līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tikmēr Indijas premjerministrs Narendra Modi pārsteidza delegātus ar paziņojumu, ka Indija apņemas būt klimatneitrāla jeb ar mērķi sasniegt nulles emisijas 2070. gadā.

Tikmēr NASA zinātnieki ziņo, ka globālās kukurūzas ražas līdz 2030.gadam varētu samazināties par ceturtdaļu, savukārt kviešu ražas apmēri varētu pieaugt pat par 17% pateicoties siltākam klimatam un attiecīgi plašākām atbilstošām audzēšanas teritorijām.

Tuvākajās dienās tiek sagaidīts ziņojums no Eiropas Komisijas Prezidentes Urzulas fon der Lejenas un ASV prezidenta Džo Baidena par aptuveni 80 valstu parakstītu vienošanos samazināt metāna, kura ir viena no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm, samazināšanu par 30% līdz desmitgades beigām.

Visiem lēmumiem un paziņojumiem sekos lēmumi valstu līmenī, kam, protams, būs ietekme arī uz ikvienu no mums. Kā šos visus lēmumus iecenot dažādu aktīvu, preču un izejvielu cenās? To, protams, ir gandrīz neiespējami prognozēt.

1.novembrī cenas kāpumu turpināja uzrādīt jēlnafta, savukārt dabas gāzes cenas turpināja oktobra izskaņā aizsākto kritienu, vakar nokrītot par 4.07%.

No metālu kompleksa par 0.61% pieauga vara cenas, kamēr tērauda cenas nokritās par 2.5%.

Dārgmetālu cenas turpina uzrādīt neizteiksmīgu sniegumu, zelta cena pieauga par 0.04%, savukārt sudraba cena nokritās par 0.28%

Līderis cenas kritumā starp izejvielām vakar bija ogles, kuru cena nokrita par 32%.