Finanšu tirgi 04.11.2021
Ņujorkas biržaFoto: Reuters/Scanpix
4. novembrī akciju tirgos kopumā bija vērojams pozitīvs noskaņojums. Nasdaq Composite indeksa vērtība pieauga par 0.81%, S&P 500 indeksa vērtība par 0.42%, savukārt Dow Jons Industrials nokritās vien par 0.09%.
Gluži tāpat kā iepriekšējās dienās, lielāko pieaugumu starp ASV sektoriem uzrādīja tehnoloģiju sektors ar 1.56% pieaugumu, kam sekoja patēriņa sektors ar 1.35% pieaugumu. Vājākos rezultātus starp sektoriem uzrādīja finanšu sektors ar 1.31% kritumu un nekustamā īpašuma sektors ar 1.13% kritumu. Trešajā vietā starp straujāk kritušajiem sektoriem vakar bija veselības aprūpes sektors ar 0.69% kritumu.
Starp Eiropas lielajām biržām lielāko pieaugumu uzrādīja Amsterdamas birža ar 0.54% pieaugumu, kam ar 0.53% pieaugum sekoja gan CAC 40 Parīzes birža, gan FTSE MIB Milānas birža. Starp lielākajām biržām Eiropā tikai Maskavas birža uzrādīja negatīvo rezultātu, indeksa vērtībai nokrītot par 0.54%.
Moderna vājie rezultāti
Vairāk nekā pusi no veselības sektora kopējā krituma vakar nodrošināja Moderna akcijas cenas kritums. Pēc vājāku rezultātu publicēšanas Moderna akcijas cena vakar nokritās par 17.89%.
Financial Times vēsta, ka Moderna jaunākās prognozes apgrozījumam 2021.gadā ir starp $15 un $18 miljardiem, kas ir būtisks samazinājums, salīdzinot ar augustā izteikto $20 miljardu prognozi. Iepriekš kompānija prognozēja, ka šogad piegādās no 800 miljoniem līdz 1 miljardam vakcīnas devu, savukārt pašreizējās prognozes ir 700 līdz 800 miljoni devu.
Kā vienu no iemesliem prognožu samazinājumam Moderna minēja ilgos termiņus starptautiskiem pārvadājumiem un tā rezultātā daļa no šī gada iepriekš prognozētā apjoma tiek pārvirzīta uz 2022.gadu.
Pirms pāris dienā salīdzinājām Pfizer un Moderna akcijas cenas izmaiņas kopš pandēmijas sākuma.
Pirms lielā akcijas cenas kritiena Moderna akcijas kopējais ienesīgums no 2020.gada 1.februāra līdz šī gada 29.oktobrim bija 1,593.87%. Vakardienas 17.89% kritums kopējo ienesīgumu no 2020.gada 1.februāra līdz šī gada 4.novembrim samazināja līdz 1,293.62%.
Nafta
Šķiet, ka naftas un enerģētikas vētra vēl nebūt nav galā. Bloomberg vēsta, ka OPEC+ ir vienojusies palielināt naftas ieguves apjomus par 400 tūkstošiem barelu dienu.
Šāds apmērs ir mazāks nekā tika sagaidīts. Baltais nams nav apmierināts ar tik lēnu palielinājumu, uzsverot, ka šāds pieaugums neatbalsta ekonomikas atgūšanos pēc-Covid laikos. Baltais nams ir apņēmības pilns izmantot visus tam pieejamos rīkus, lai aizsargātu ASV ekonomiku.
ASV apņēmību cīnīties ar augstām naftas cenām apliecina arī stratēģisko rezervju izmantošana un rezervju apmēra samazinājums. Tomēr uz stratēģiskajām rezervēm nevajadzētu paļauties, lai regulētu naftas cenu, jo tās primāri ir paredzētas ekonomikas katastrofu seku un efektu mazināšanai, piemēram, viesuļvētrām un citām dabas kataklizmām.
Izejvielas
Neskatoties uz OPEC+ lēmumu WTI markas jēlnaftas cena 4.novembrī nokritās par 2.54%, savukārt Brent markas jēlnaftas cena nokritās par 1.46%.
Nelielu pieaugumu uzrādīja zelta un sudraba cenas, pieaugot attiecīgi par 0.27% un 0.22%. Tikmēr vara cena nokritās par 0.56%, tērauda cena nokritās par 1.2^, savukārt alumīnija cena saruka par 3.86%.