Lai gan trešdien naftas cena sākotnēji bija noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēdējo 6 mēnešu laikā, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) naftas krājumu skaitļi, kas bija zemāki nekā gaidīts, cēla naftas cenu, ziņo Reuters.
ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) iknedēļas ziņojums trešdien parādīja, ka ASV jēlnaftas krājumi nedēļā, kas beidzās 12. augustā, samazinājās par 7.1 milj. barelu - līdz 425 milj. barelu. Tikmēr analītiķi prognozēja krājumu kritumu vidēji par 0.275 milj. barelu.
Brent jēlnaftas cena neilgi pēc ziņojuma pieauga par 2 dolāriem un sasniedza 91.51 dolāru par barelu.
Trešdienas beigās Brent jēlnaftas cena pieauga par 0.8% līdz 93.36 dolāriem par barelu, bet WTI cena pieauga par 0.9% līdz 87.83 dolāriem par barelu.
Viens no galvenajiem ASV krājumu samazināšanās iemesliem bija straujš jēlnaftas eksporta pieaugums, kas pārsniedza 5 milj. barelu dienā. Tas ir rekordliels eksporta līmenis. Viens no iemesliem ir lielāka nekā parasti cenu atšķirība starp WTI naftas maisījumu un Brent jēlnaftu.
Lielāks pieprasījums bija vērojams arī pēc benzīna, jo krājumi samazinājās par 4.6 milj. barelu, kas ir lielāks kritums nekā prognozētais 1.1 milj.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Āzijas biržas trešdien pieauga, pamatojoties uz spekulācijām, ka Ķīna varētu sniegt papildu stimulus, lai atbalstītu tās grūtībās nonākušo ekonomiku, savukārt daži lieli Amerikas Savienoto Valstu (ASV) peļņas rādītāji veicināja tirgus pieaugumu.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vidējā benzīna cena pirmo reizi kopš šā gada marta vakar noslīdēja zem 4 dolāriem par galonu, raksta Reuters.
OPEC+ valstis vakar sanāksmē nolēma palielināt naftas ieguves mērķi par 100 tūkst. barelu dienā. Pēc analītiķu domām šāds solis varētu tikt uztverts kā apvainojums Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden) pēc viņa vizītes Saūda Arābijā, kuras viens no mērķiem bija mudināt OPEC valstis, lai tās palielina naftas ieguvi, raksta Reuters.
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?