Lai dzīvotu taupīgāk nekā ierasts, jāievieš jauni ikdienas paradumi. Kādi?

Mēs esam kļuvuši taupīgāki un izturīgāki pret dažādiem neparedzētiem izdevumiem.

Covid-19 ietekmē iedzīvotāju uzkrājumu apjoms pieauga, pamatā gan, visticamāk, tāpēc, ka bija mazāk iespēju tērēties. Kaut šobrīd tērēšanās ierobežojumu vairs nav, daudz vairāk iedzīvotāju, salīdzinot ar 2019. gadu, ir uzkrājuši nebaltai dienai.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja, kas veikta 2022. gada oktobrī, rāda, ka 43% iedzīvotāju šobrīd var segt neparedzētus izdevumus 1 mēneša ienākumu apmērā. Būtiski ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri piedzīvojuši finanšu grūtības: 2019. gadā grūtībās bija nonākuši 36%, bet 2022. gadā tādi bija 20%. Cilvēki joprojām daudz labprātāk uzkrāj savu naudu norēķinu kontā vai skaidrā naudā, ļoti neliela daļa izmanto finanšu instrumentus.

Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nauda ir, lai to tērētu, īpaši izplatīts šāds uzskats ir jauniešu vidū. Redzam, ka, jo vecāki un turīgāki cilvēki kļūst, jo mazāk tie piekrīt šādam apgalvojumam.

Ja cilvēks vēlas ietaupīt ilgtermiņā, tad ir jāveic vairāki mājas darbi, lai tas izdotos. Pirmais uzdevums ir sarēķināt, kāda ir cilvēka naudas plūsma. Jāpiefiksē, kādi ir ienākumi, kādi ir fiksētie izdevumi (kredītsaistības, regulārie maksājumi un uzkrājums vai ieguldījums, piemēram, pensiju 3. līmenī). Tad jāsaprot, kādi ir visi citi izdevumi.

To vislabāk darīt, apkopojot čekus un maksājumus, tos pierakstot un kategorizējot. Šo uzdevumu vajadzētu veikt mēneša garumā. Tam var izmantot dažādas mobilās aplikācijas vai budžeta plānošanas rīkus. Tas atļaus saprast, kādas un cik lielas ir dažādas izdevumu pozīcijas un varēs izdarīt secinājumus ilgākam termiņam.

Ja mērķis ir ietaupīt īslaicīgi, tad tas var notikt šī mēneša ietvarā, jo čeku apkopošana jau automātiski disciplinēs.

Lai izdotos ietaupīt ilgtermiņā, nevis kampaņveidīgi kādam mazākam mērķim, jāsakārto savus maksājumus prioritārā secībā. Vispirms pēc algas ienākšanas kontā jāveic visi prioritārie maksājumi, pēc tam atlikušo naudu sadalīt pārējām vēlmēm un vajadzībām. Redzam, ka iedzīvotāji tik tiešām prioritāri vispirms sedz savas saistības.

Plānojot budžetu, viena no visbiežāk izplatītajām kļūdām ir skatīties uz uzkrājumu, kā uz naudu, kas mēneša beigās paliek pāri. Naudu iztērēt var vienmēr, jo mūsu vēlmēm izmēra nav. Jo vairāk naudas, jo vairāk vēlmju, turklāt tās kļūst dārgākas. Tāpēc iesaku iekrājumus iekļaut savu finansiālo prioritāšu saraksta augšgalā, un šīs iemaksas veikt tikpat cītīgi, kā sedzam citus obligātos maksājumus.

Pēc obligāto maksājumu segšanas katram var būt sava prioritāšu secība. Tā var atšķirties katru mēnesi. Piemēram, janvārī, kad ir ziemas izpārdošana, var par prioritāti izvirzīt nepieciešamā apģērba iegādi. Citā mēnesī prioritāte varbūt ir automašīnas tehniskā apskate sadzīves tehnikas iegāde utt.

Lai ietaupītu savā ikdienā var ieviest jaunus ieradumus, piemēram, iepirkuma sarakstu. Tieši iepirkumu saraksts var palīdzēt izpārdošanu laikā iegādāties tieši to, kas vajadzīgs par izdevīgu cenu.

Uz izdevumiem var skatīties divās kategorijās: tie, kas man nes jaunus ienākumus un tie, kur es vienkārši iztērēju naudu.

Piemēram, savu profesionālo iemaņu uzlabošanu vai jaunu apgūšanu, mācībām, kvalitatīviem darba instrumentiem (datoram, mūzikas instrumentam, zāģim, komfortablam darba apģērbam u.c.), jo tie palīdzēs strādāt labāk un ātrāk. Tāpat ietaupīt nevajadzētu, samazinot iemaksas uzkrājumā vai finanšu instrumentos, kas nodrošinās stabilitāti un labklājību nākotnē.

Ietaupot naudu, ir jāatrod labākā cenas un kvalitātes attiecība. Manuprāt, nav vērts maksāt tik daudz par zīmoliem, bet ir vērts ieguldīt lietās, kas nolietojas lēnāk, nav jāmaina tik drīz, darbojas atbilstoši jūsu vajadzībām, uzlabo dzīves un darba kvalitāti. Nevajadzētu ietaupīt uz veselību un to, kas palīdz atpūsties.

Arī šajā gadījumā ir jāizmanto prioritāšu saraksts un jāplāno tas katra mēneša griezumā. Ir svarīgi zināt, kas ir obligātie maksājumi un cik daudz paliek pāri. Atlikušo summu jācenšas labi saplānot.

Pirkumus rūpīgi plānot un izvērtēt var palīdzēt tādi ieradumi kā regulārs iepirkumu saraksts, retāka došanās uz veikalu, plānojot ēdienreizes nedēļai uz priekšu. Ietaupīt ļaus iepirkšanās tiešsaistē, jo, iepērkoties internetā, mēs daudz rūpīgāk pārdomājam pirkumus, mazāk nopērkam nevajadzīgas lietas, varam tās ērti atgriezt, ja tās nav atbilstošas, un šim lēmumam mums ir vairāk laika nekā veikalā uz vietas. Tiešsaistē varam ērtāk salīdzināt cenas pie dažādiem tirgotājiem.

Ir vērts apsvērt dažādu mazlietotu, bet kvalitatīvu lietu iegādi. Arī ar maziem ienākumiem ir jāatrod kvalitātes un cenas balanss. Pērkot nekvalitatīvas lietas, var pārmaksāt, ja tās ātri saplīst. Ja ir izpārdošanu laiks, tad var iegādāties, piemēram, apģērbu sezonai uz priekšu. Piemēram, mēteli pirkt nevis novembrī, bet janvārī, kad tie pieejami par zemāku cenu. Ļoti svarīgi izpētīt, kur ir pieejami izdevīgākie piedāvājumi.

Pirmā lielā kļūda ir ļoti stingra disciplīna vai sarežģīta finanšu plānošana, kas dzen stresā, prasa lielu piepūli un ar laiku mazina motivāciju ietaupīt. Lai taupīšana un uzkrāšana izdotos, tai ir jākļūst par organisku ikdienas daļu. Ir jāatrod veidi, kā to darīt ērti, neradīt sev liekas barjeras un mazināt piepūli. Piemēram, automātiska iemaksa savā uzkrājuma kontā vai pensiju 3. līmenī ir lielisks veids kā vienreiz pieņemt labu lēmumu un pēc tam baudīt tā augļus.

Otra kļūda ir sakrāt kādu vērā ņemamu summu un tiklīdz tas ir izdevies to iztērēt lielākam pirkumam, atkal paliekot bez uzkrājuma neparedzētām dzīves situācijām.

Mēs jau neviens negribam sev neko liegt un uz ietaupīšanu tā arī nevajadzētu skatīties. Svarīgs ir iepriekš minētais prioritāšu saraksts. Samaksājam to, kas iecerēts, tai skaitā ieguldām un uzkrājam, un pārējo varam tērēt savām vēlmēm un vajadzībām prioritārā secībā.

Ja tomēr ir sajūta, ka gribas sevi izaicināt ar tādu kārtīgu disciplinēšanas pieeju, tad svarīgi sev uzstādīt mērķi un sekot līdzi, kā ar to veicas. Piemēram, ja gribas gada laikā sakrāt ceļojumam apkārt pasaulei, tad var ieplānot, cik lielu summu tam vajadzēs. Pēc tam jāizrēķina, cik daudz mēnesī jāatliek un te turpinās jau iepriekš minētā pieeja – atliekam šo summu uzreiz kopā ar obligātajiem maksājumiem. Šajā gadījumā varam sevi motivēt, laiku pa laikam apskatoties, kā nauda uzkrājas. Tas, ka ieraudzīsim rezultātu, noteikti palīdzēs.

Pirmais solis ir salīdzināt dažādu pakalpojumu sniedzējus un pārliecināties, vai izmantojam sev izdevīgāko piedāvājumu. Var aptaujāt un salīdzināt dažādu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus un izvēlēties lētāko, tāpat var darīt ar citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Otrs solis ir izvērtēt, vai mums vajag tieši izvēlēto pakalpojumu. Piemēram, ja cilvēks telefonā izmanto internetu nelielā apmērā, tad varbūt ir izdevīgāk lietot pakalpojumu, kurā nav iekļauts bezlimita datu apjoms? Šādi var izvērtēt visus pakalpojumus, kurus cilvēks abonējam, piemēram, telefona aplikācijas, straumēšanas servisus utt.

Trešais solis ir samazināt savu patēriņu. Iespējams, var par grādu samazināt siltumu telpā vai aizgriezt radiatorus tajās telpās, kuras netiek izmantotas. Var pārliecināties, vai elektroierīces tiek izmantotas efektīvi – vai tējkanna ir atkaļķota un tajā tiek vārīts nepieciešamais ūdens daudzums; varbūt interneta rūteri var ieslēgt tikai tad, kad to kāds izmanto; vai saldētava ir iztīrīta no ledus kārtas un pats ledusskapis novietots atbilstošā vietā.

Svarīgākais, lai ir mērķis un maksimāli vienkārša sistēma, kā mērķi sasniegt. Nekas, kas rada papildu piepūli un ir ar lielu disciplīnu nestrādās ilgtermiņā. Var savās taupīšanas aktivitātes iesaistīt arī citus un kopā apmainīties ar labiem piedāvājumiem, idejām, kā arī padalīties ar rezultātiem. Jaunu ieradumu ieviešana kopā ar citiem cilvēkiem tos nostiprinās.