Valdis Siksnis: Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai

Nozīmīga loma Latvijas finanšu sektorā ir kredītiestādēm, kuras citastarp ir atbildīgas šīs funkcijas veikšanā. Galvenokārt tas skaidrojams, ka tās joprojām ir galvenais finansējuma avots, kamēr citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti. Tādējādi, neskatoties uz samērā lielo kredītiestāžu skaitu, Latvijas banku sektoram ir iespējas uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu uzlabojumus finanšu sektorā kopumā.

Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis dažādas ekonomiskās neatkarības dimensijas, piemēram, enerģētikā un arī finanšu jomā. Esošā politiskā situācija ir parādījusi, ka mums ir vajadzīgs efektīvs, neatkarīgs vietējais finanšu tirgus, kas sargātu Latvijas tirgu no ārējiem satricinājumiem un ļautu tautsaimniecībai pilnībā izmantot tās potenciālu. Ekonomiski spēcīga valsts var arī labāk gādāt par savu drošību.

Kopš 2008. gada Latvijas rezidentiem izsniegtais kredītu apjoms ir krities no vairāk kā 20 miljardiem eiro līdz aptuveni 12 miljardiem eiro un jau kādu laiku stagnē šajā līmenī par spīti tam, ka šajā laikā Latvijas ekonomika ir būtiski augusi. Turklāt kredītu cena Latvijā ir viena no augstākajām Eirozonā, kas nozīmē sliktākas finansējuma iespējas un augstākas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas savukārt nozīmē sliktāku Latvijas konkurētspēju reģionā.

Tai pat laikā Latvijas rezidentu noguldījumi ir būtiski auguši un pārsniedz vietējā tirgū izsniegto kredītu apjomu par aptuveni 4 miljardiem eiro – šī starpība ir viena no lielākajām Eirozonā. Šī ir nedabiska situācija, kurā cilvēki un uzņēmumi ir iekrājuši stipri vairāk nekā bankas ir ieguldījušas ekonomikas attīstībā, izsniedzot kredītus. Tas arī nozīmē, ka Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā rada pietiekami daudz brīvu līdzekļu, taču tie “iestrēgst” banku sektorā un netiek ieguldīti atpakaļ ekonomikā. Tā rezultātā Latvijā rezidentu kreditēšanas apjoms pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un būtiski atpaliek no, piemēram, Igaunijas. Pēc mūsu aplēsēm, lai tikai sasniegtu vidēju, “normālu” ES līmeni, Latvijā būtu kredītos jāizsniedz vismaz 4 miljardi eiro.

Jāatceras, ka pārlieku zems aizdevumu apjoms nav pārdomātas rīcības vai taupības pazīme. Tieši otrādi – šie rādītāji ceļ trauksmi, ka Latvija neizmanto savu potenciālu, un uz ES pārticības līmeni virzāmies lēnāk nekā varētu.

Jāsecina, ka Latvijas banku sektoram ir būtiski jāuzlabo sava spēja pildīt tā galveno uzdevumu – dot atbalstu ekonomikas izaugsmei.

Kā viens no skaidrojumiem esošajai situācijai ir tirgus, kurā dominē tikai dažas bankas, stagnācija.

Kā šāda situācija bija iespējama? Galvenokārt tas izskaidrojams ar diviem faktoriem: (1) ārvalstu banku lielo nozīmi Latvijas finanšu sektorā, un (2) tradicionālo banku darbības izmaksu slogs un infrastruktūra.

(1) Latvijas banku sektorā dominē ārvalstu banku grupas, tādējādi Latvijas banku nozare ir atkarīga no norisēm mātes bankās, to stratēģiskajiem lēmumiem un no makrofinansiālās situācijas mātes banku mītnes zemēs. Domāju, ka notikumi Ukrainā vēl vairāk palielinās ārvalstu banku piesardzību Baltijā.

Līdz ar to vietējo banku vadība gadiem ir bijusi pakļauta vienotajam grupas darbības modelim tā vietā, lai īstenotu patiesi vietējiem apstākļiem piemērotu un nepieciešamu stratēģiju. Latvijā vietējais kapitāls vismaz pēdējo 10 – 15 gadu laikā nav bijis mobilizēts, lai veidotu “plaša patēriņa” banku vietējam tirgum.

(2) Esošo Latvijas banku sektoru no attīstības kavē arī tradicionālo banku darbības izmaksu slogs, kur joprojām nepieciešams uzturēt milzīgu infrastruktūru – no banku biroju torņiem līdz to ierastajiem ikdienas procesiem. Papildus tam bankām, kuru informācijas sistēmas ir ļoti kompleksas un nereti satur arī novecojušas sistēmas, ir dārgāk ieviest inovatīvus pakalpojumus, kā arī digitalizēt savu darbību. Visas šīs izmaksas pastarpināti sedz Latvijas ekonomika un iedzīvotāji.

Mēs, INDEXO, esam pārliecināti, ka esošā tirgus situācija slēpj būtiskas iespējas finansēšanas jomā gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kā arī ietver pieprasījumu pēc pieejamiem, tehnoloģijās balstītiem ikdienas banku pakalpojumiem. Īsumā šis ir tirgus, kas gaida, lai to kāds satricinātu un mainītu, un mēs esam gatavi to darīt, līdzīgi kā sākām pārmaiņas pensiju pārvaldes tirgū pirms pieciem gadiem. Mēs uzskatām, ka jaunas, pilnībā vietējā tirgū sakņotas bankas izveidošana būtiski stiprinās arī Latvijas ekonomikas neatkarību - mūsu finanšu tirgus būs mazāk atkarīgs no norisēm un lēmumiem ārvalstīs.

Mums jau ir izveidots vajadzīgais pamats, lai īstenotu šīs pārmaiņas. Ar vietēju fokusu, izpratni un tikai Latvijā pieņemtiem lēmumiem, modernu pārvaldību, infrastruktūras bāzi, uzticamu zīmolu un vairāk kā 70 tūkstošiem klientu, INDEXO ir labā pozīcijā, lai izaicinātu Latvijas tradicionālo banku sektoru. Drīzumā ar IPO jeb akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma palīdzību mēs paplašināsim savu akcionāru loku, kļūsim par patiesi saviem klientiem piederošu organizāciju un iegūto kapitālu liksim lietā, lai īstenotu jaunas bankas izveidi. Tam, protams, vispirms vajadzīga uzraugošo iestāžu piekrišana, taču pie tā strādājam jau tagad un ceram bankas licenci saņemt jau šī gada ietvaros. Mēs sāksim pakāpeniski, ilgtspējīgi un vispirms kļūsim par turētājbanku INDEXO pārvaldītajām pensijām, kas dos papildus zemāku izmaksu ieguvumu mūsu pensiju klientiem, bet pirmie jaunās bankas pakalpojumi privātpersonām un uzņēmumiem būs pieejami arī jau drīzumā pēc licences saņemšanas. Jaunās INDEXO bankas mērķis laika gaitā būs kļūt par privātpersonām un uzņēmumiem draudzīgāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Latvijā ar pilnu pakalpojumu klāstu.