CBL Asset Management investīciju direktors: ECB bijusi kā “labā tante”

Attīstītajās rietumvalstīs ierobežojošākas monetārās politikas galvenais mērķis ir ar augstākām procentu likmēm (dārgākiem naudas resursiem) bremzēt ekonomisko aktivitāti, lai nepieļautu vai novērstu ekonomiku pārkaršanu – dažādu aktīvu burbuļu un citu bīstamu disbalansu veidošanos. Arī šī brīža situācija nav izņēmums. Centrālās bankas Amerikas Savienotajās Valtīs (ASV), eirozonā un citur Rietumos ir spiestas sākt celt likmes, tādā veidā cerot apdzēst inflācijas liesmas, kurās jau labu laiku deg visa pasaule.

Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management investīciju direktors, valdes loceklis Zigurds Vaikulis uzskata, ka centrālās bankas ir pamatīgi nogulējušās inflācijas sākumu – ļāva tai uzņemt apgriezienus līdz 40-50 gadu rekordiem, tāpēc ierasta pakāpeniska jostas savilkšana vairs neder – likmes ir jāceļ ātri un strauji. Ja ne ECB, tad vismaz Federālā rezervju sistēma (FRS) labi apzinās, ka nospiest inflāciju kaut kādos cilvēciski un politiski pieņemamos līmeņos nav iespējams bez ekonomikas izaugsmes apstādināšanas vai pat recesijas. Un FRS ir uz to gatava.

“Interesanti, ka pasaules eksperti un ekonomisti vienā balsī pareģo strauju procentu likmju celšanu – pat sacenšas savā starpā, kurš dos vairāk. Visi pareģo arī drīzu inflācijas kritumu, tajā pat laikā praktiski neviens nesagaida ekonomikas būtisku bremzēšanos vai apstāšanos. Manuprāt, ir izveidojusies vieta nepatīkamiem ekonomiskiem pārsteigumiem. Pat pēc šī gada sākuma korekcijām neizskatās, ka kāds no Rietumu akciju tirgiem uz kaut ko tādu ir gatavs,” komentē Vaikulis. Viņš paredz, ka atdzisīs zemu likmju un neierobežotas likviditātes uzkurinātā investoru kāre pēc riska, kas iepriekšējos divus gadus ļāva akciju cenām lidot kosmosā.

Pēc CBL Asset Management investīciju direktora domām, akcijām nākamie ceturkšņi nebūs viegli. Kopš 2019. gada tirgū ir saskrējis milzīgs skaits investoru, kas neko citu kā “akcijas tikai aug” (Stocks only go up!) nav pieredzējuši un tiem tā būs specifiska, bet noderīga pieredze.

Bet, runājot par obligācijām, stāsts ir pavisam cits. Kamēr FRS tikai gatavojās pirmajam likmju pacēlumam, bet ECB sāk atļauties par to runāt, procentu likmes iepriekš izlaistajām obligācijām visu šo gadu ir strauji kāpušas, piemērojoties sagaidāmajam augstāku centrālo banku likmju klimatam. Kopš pērnā gada beigām notikušais obligāciju ienesīgumu kāpums ir bijis viens no straujākajiem, kāds vispār pieredzēts. Un, attiecīgi, arī obligāciju cenu kritums. “Manā skatījumā, ASV valdības obligāciju ienesīgumi, kas ir ap 3% praktiski visos termiņos, šobrīd jau atrodas līmeņos, kur FRS ar savām bāzes likmēm potenciāli aizies. Nav izslēgts, ka FRS nemaz tik augstu netiks – ASV (un pasaules) ekonomika sagurs jau stipri ātrāk – pie bāzes likmēm ap 2.5 %. Tādā gadījumā obligācijas, it īpaši, ASV valdības un kvalitatīvu uzņēmumu, ir kļuvušas sen nepieredzēti pievilcīgas un interesantas,“ uzskata Vaikulis. Viņaprāt, nākamo ceturkšņu laikā obligācijas nevis akcijas būs galvenais ieguldījumu portfeļu pozitīvas atdeves ģenerators.

Domājot par pieaugošo procentu likmju ietekmi uz Euribor un kredītu pieejamību, CBL Asset Management investīciju direktors pauž pārliecību, ka kāpjošas procentu likmes pēc būtības ir nekustamā īpašuma tirgum nelabvēlīgs faktors. Piemēram, komercīpašumu tirgū augstākas bezriska likmes prasa augstāku kopējo īres ienesīgumu, kas citiem vērtēšanas nosacījumiem saglabājoties nemainīgiem, “caur formulu” mazina īpašuma tekošo vērtību. Savukārt mājokļu tirgū katrs 1% punkts pie kredīta likmes samazina caur ilgtermiņa kredītu “paceļamā” mājokļa cenu par aptuveni 10%.

Pašlaik nākotnes darījumos tiek iecenots, ka 3 mēnešu EURIBOR (pašlaik ap -0.45%) jau gada vidū kļūs pozitīvs, gada nogalē būs ap 0.70 %, bet 2023. gada beigās sasniegs 1.70 %, kur arī nostabilizēsies. Tik augstu eiro starpbanku likmes nav bijušas kopš lielās 2008. gada dižķibeles.

“Eiropā daudzi nekustamā īpašuma tirgi ar savu nesamērīgo dārdzību pret ienākumiem šķiet būvēti uz pieņēmumu, ka likmes būs negatīvas un turklāt ar tendenci iet uz leju – tāda zināma ponzi shēma. Tā kā būs interesanti. Taču panikai nav īpaša pamata tikmēr, kamēr ekonomiskām iet labi – iedzīvotāju ienākumi aug, uzņēmumi audzē biznesa apjomus un tamlīdzīgi,” atzīst Vaikulis. Viņaprāt, nav zināms, vai ECB vispār vēl spēj un māk likmes arī pacelt – tas nav darīts tik sen. Jau 10 gadus ECB to vien dara kā veicina un atbalsta – kā tāda "labā tante". To darīt ir politiski patīkamāk un komfortablāk nekā pateikt “nē, pietiek!”