Pieci būtiskākie jautājumi par ieguldījumu un vērtspapīru kontiem

Sākot izvērtēt ieguldījumu iespējas bankās, topošajam ieguldītājam ir divas izvēles – atvērt tam speciāli paredzētu vērtspapīru kontu vai ieguldījumu kontu. Ieguldījumu vai vērtspapīru konts nepieciešams tikai tad, kad esat nolēmuši veidot ieguldījumus, piemēram, akcijās, ieguldījumu fondos, biržā tirgotajos fondos (ETF), obligācijās u.tml. finanšu instrumentos. Ja plānojat veidot ieguldījumus, piemēram, pensiju 3.līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, tad ieguldījumu konts vai vērtspapīru konts nav nepieciešams. Ja izvēle izdarīta par labu akcijām, ieguldījumu fondiem, ETF, obligācijām, noteikti nepieciešams izvērtēt, kurš no abiem risinājumiem būs piemērots.

Ar ieguldījumu kontu nav jāraizējas par gūtā ienākuma deklarēšanu un ienākuma nodokļa maksāšanu pēc katra pārdošanas darījuma, vai arī tik ilgi, kamēr no ieguldījumu konta izmaksātā summa nepārsniedz iemaksāto summu.

Ja iestājās nodokļu maksāšanas pienākums, t.i. izmaksas pārsniedz iemaksas, tad šajā gadījumā, lai gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana būtu ērta un vienkārša, banka kā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs var nodrošināt ieguldījumu konta īpašniekam iespēju saņemt ieguldījumu konta izrakstu.

Tā, piemēram, ieguldījumu kontam Swedbank internetbankā var sagatavot speciālu ieguldījumu konta izrakstu. Taču ir jāņem vērā, ka aprēķinu nodokļu deklarācijai sagatavo pats ieguldītājs, izmantojot bankas nodrošināto ieguldījumu konta izraksta funkcionalitāti, kas nozīmē, ka būs arī jāvelta nedaudz laika, lai izrakstu aizpildītu ar visiem nepieciešamajiem laukiem, piemēram, par nodokļiem, kas ieturēti no izmaksātajām dividendēm.

Svarīgi arī zināt - ja ieguldījumu kontu atveriet bankā Latvijā, pašam šāda konta atvēršanas fakts nav jāpaziņo VID, jo par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam paziņo banka saskaņā ar Kontu reģistra likumu.

Savukārt, ja kontu atvērsiet ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai ārvalstīs un vēlēsieties piešķirt kontam ieguldījuma konta statusu, tad gan saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tā paša kalendārā gada ietvaros VID jāpaziņo, ka jums ir atvērts konts pie konkrētā pakalpojumu sniedzēja un esiet tam piešķīruši ieguldījumu konta statusu. Gadījumā, ja tas netiek izdarīts, VID katru peļņu nesošo darījumu uzskatīs par deklarējamu, un, ja ienākums nebūs deklarēts, var pieprasīt maksāt arī kavējuma soda procentus.

Ieguldījumu kontam saskaņā ar likumu ir arī savi ierobežojumi. No ieguldījumu konta nav iespējams veikt vai saņemt vērtspapīru paskaitījumus trešajām personām vai ģimenes locekļiem (piemēram, akcijas vai ieguldījumu fondus nevar uzdāvināt bērniem u.tml.). Vērtspapīru pārvedumus no ieguldījumu konta var veikt tikai uz savu ieguldījumu kontu citā bankā, turklāt šāds pārvedums no ieguldījumu konta uzskaitāms kā izmaksa no ieguldījumu konta, kas nozīmē, ka ir jāpārbauda vai izmaksas nepārsniedz iemaksas, un neiestājas nodokļu maksāšanas pienākums.

Atšķirībā no ieguldījumu konta, izmantojot vērtspapīru kontu, par katru peļņu nesošu vērtspapīru pārdošanas darījumu ir jāveic ienākuma deklarēšana un nodokļa aprēķins saskaņā ar likumā noteikto kārtību reizi ceturksnī – līdz tam sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējais ienākums pārsniedz 1000 eiro, vai reizi gadā – līdz 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.

Tāpat arī ar vērtspapīriem saistītos zaudējumus var atskaitīt tikai viena kalendārā gada ietvaros. Vel vienā būtiska lieta atšķirībā no ieguldījumu konta, vērtspapīru kontam pašam jāgatavo informācija deklarācijai par ienākumu no kapitāla pieauguma, izmantojot vērtspapīru konta izrakstu, kas ir nedaudz apgrūtinoši, jo vērtspapīru konta izraksts ir tāds pats izraksts, kādu jūs varat saņemt savam norēķinu kontam, kurā veicat ikdienas darījumus par pirkumiem, rēķinu apmaksu utt.

Turpretī Ieguldījumu kontam veidotajā izrakstā visas komisijas, iemaksas, izmaksas, dividendes, kuponu maksājumi izfiltrējas automātiski, kas nodokļa aprēķināšanu būtiski atvieglo. Savukārt viena no vērtspapīru konta priekšrocībām ir tā, ka tajā var veikt vai saņemt vērtspapīru pārskaitījumu trešajām personām vai ģimenes locekļiem, ko atkal neparedz ieguldījumu konts.

Abu risinājumu gadījumā būtiski ir saprast pašu nodokļu pamatus un to, kā katrs instruments tiek aplikts ar nodokļiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums rodas tad, ja finanšu tirgos esat nopelnījis, vai gadījumā, ja ar finanšu tirgus darījumiem izmantojiet ieguldījumu kontu, - no tā izņemiet vairāk, nekā esat ieguldījis.

Ja klientam pieder kāda uzņēmuma akcijas un uzņēmums izmaksā dividendes, likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī. Gadījumā, ja nodoklis Latvijā saskaņā ar likumu būs ieturams no dividendēm (gan ārvalsts, gan vietējām), kas izmaksātas par publiskajā apgrozībā esošām akcijām, banka to ieturēs, veicot dividenžu paskaitījumu.

Pašam saviem spēkiem nodokļi no gūtās peļņas ir jāmaksā, ja peļņa gūta no ETF, akciju, ieguldījumu fondu, obligāciju pārdošanas (izņemot jebkādus ienākumus - gan procentus, gan ienākumus no pārdošanas - no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts un pašvaldību obligācijām). No Latvijā izmaksātajiem dividenžu un procentu ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana būtu jānodrošina vērtspapīra emitentam, taču drošības labad vērts vērtspapīru vai ieguldījumu konta izrakstā pārbaudīt informāciju par to, vai nodoklis ir ieturēts.

Nodoklis patstāvīgi jānomaksā par tādiem ārvalstīs izmaksātajiem ienākumiem no kapitāla kā dividendēm, ko izmaksā ETF, ieguldījumu fondi, un procentu ienākumiem no obligācijām, kas nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts un pašvaldību obligācijas.

Tātad Latvijā nodoklis var būt jāmaksā, arī tad, ja ārvalstī par šiem ienākumiem no kapitāla nodoklis ir samaksāts. Tomēr, kas attiecas uz nodokļu jautājumiem, vienmēr ieteiktu lieku reizi pārvaicāt attiecīgajām iestādēm vai pieteikties uz konsultāciju pie nodokļu speciālista, lai būtu drošs, ka nodokļu jautājumos nav radušies kādi pārpratumi.