Kriptovalūtas un drošība: sešas galvenās pazīmes, kas raksturo uzticamu kriptovalūtu platformu

Banku sektors, no vienas puses, Latvijā tiek visai stingri regulēts, bet, no otras puses, ikvienam noguldītājam tiek sniegtas visai augstas drošības garantijas – Noguldījumu garantiju fonds ikvienam noguldītājam nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā. Piemēram, ja banka tiek slikti pārvaldīta un tās klientu aktīvi tiek ieguldīti augsta riska aktīvos vai shēmās, kas piedzīvo krahu, bankrotējušās bankas klienti no garantiju fonda saņems atpakaļ savu naudu 100 000 eiro apmērā.

Banka Baltija, Latvijas Krājbanka, senāk vēl firma Auseklītis – tie būtībā ir visai nesenas pagātnes piemēri sliktai naudas pārvaldībai, kas laiku pa laikam ir likuši šaubīties par banku un kopējās finanšu sistēmas pārvaldības kvalitāti. Šobrīd noguldījumi bankās ir lielākā drošībā un cilvēki bankām kopumā uzticas, tostarp uzticot bankām arī summas, kas pārsniedz 100 000 eiro. Jāņem vērā, ka naudas glabāšana mājas seifā vai kādā citā veidā tāpat var būt saistīta ar augstiem riskiem.

Kripto pasaulē centralizētās biržas ir banku ekvivalents. Vienīgi kriptovalūtu biržas nav tik stingri regulētas kā bankas un tajās esošie aktīvi nav “apdrošināti” ar valsts garantiju fonda līdzekļiem. Ņemot vērā salīdzinoši mazāku regulāciju un nodrošinājumu no valsts puses, kripto aktīvi tiek uzskatīti par daudz riskantāku ieguldījumu veidu. Tas savukārt liek pašiem tirgus dalībniekiem daudz lielāku vērību pievērst savai reputācijai un uzticamību veicinošiem pasākumiem.

Tā, piemēram, Binance, būdama pasaulē lielākā kriptovalūtas apmaiņas platforma, lietotāju interesēs ir nodefinējusi sešus pamatprincipus, kas būtu jāievēro jebkurai centralizētai biržai.

Pirmais un vissvarīgākais ir prasība nekad neizmantot platformā esošos klientu aktīvus kā nodrošinājumu, lai tirgotos vai ieguldītu. Tradicionālajā finanšu sistēmā bankām ir pienākums nodrošināt likviditāti tikai nelielai daļai savu klientu aktīvu. Lielākā daļa klientu aktīvu parasti tiek vai nu ieguldīti, vai izmantoti kreditēšanai. Tādejādi bankas tiešā veidā gūst peļņu no savu klientu aktīviem.

Otrais princips – centralizētās biržas nekad nedrīkst izmantot savu kriptovalūtu kā nodrošinājumu. Šo principu, piemēram, pārkāpa FTX birža, kura bankrotēja pagājušajā gadā un kuras vadītājs Sems Bankmans-Frīds tika notiesāts par vienu no lielākajiem finanšu krāpniecības gadījumiem ASV vēsturē.

Trešā prasība ir publiski pierādāmas rezerves. Blokķēde būtībā ir publiska virsgrāmata, kurā tiek reģistrēts katrs jebkad tajā veiktais darījums. Un ikvienam būtībā ir iespējams brīvi sekot līdzi šiem darījumiem. Tādejādi arī ikviena kriptoplatforma var publiskot savus rezervju “maciņus”.

Ceturtais nosacījums ir rezervju fonds ārkārtas gadījumiem, kas būtībā ir līdzīgs banku noguldījumu garantijas fondam. Piemēram, Binance tāds ir SAFU (Safe Assets Fund for Users) – fonds, kas ir paredzēts, lai pasargātu no neparedzētiem gadījumiem.

Pēdējie divi pamatprincipi aicina izvairīties no jebkāda veida kredītiem un tirdzniecības ar kredītplecu, kā arī drošības protokolu nostiprināšanu, ietverot sadarbību ar atbildīgajām valsts institūcijām un dažāda līmeņa drošības kontroli (KYC un AML).

Eiropas Savienībā nākamgad spēkā stāsies kriptoaktīvu tirgus regula jeb MiCa regula (Markets in Crypto-Assets), kas cita starpā noteiks stingrāku valsts kontroli pār kriptovalūtu platformām. Tomēr augstākminēto pamatprincipu ievērošana jau tagad var palīdzēt ikvienam kriptovalūtu interesentam pasargāt savus aktīvus un izvairīties no nedrošām kriptovalūtu platformām.