Investīcijas kā “ceturtais” pensiju līmenis

Līdzīgi kā daudzas citas sievietes, es ilgu laiku apsvēru domu spert pirmos soļus ieguldīšanā. Sievietes dabā ir vākt, tādēļ investīciju veikšana sagādā grūtības, īpaši dinamiskā stratēģija. Mums saprotamāka ir naudas krāšana un likšana “zem matrača”. Tāpat sava nozīme ir ziemeļu temperamentam un postpadomju audzināšanai, ko sniedza vecāki, kas pārdzīvoja ne vienu vien finanšu krahu un neuzticējās nekādiem ieguldījumiem.

Tajā brīdī, kad nolēmu ieguldīt akcijās, man jau bija pensiju 3.līmenis, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, skaidrās naudas uzkrājumi, nekustamais īpašums, kas nesa pasīvos ienākumus, un zelts.

Ziņas par nebijušu ASV tirgus pieaugumu iedvesmoja mani izmēģināt investīcijas biržā kotētās akcijās, taču jautājumi par to, kā strādā akciju tirgus, mani mulsināja. Atzīstu, ka biržas un akcijas šķita kaut kas pārāk sarežģīts un riskants. Taču es nolēmu spert soli pretī nezināmajām, kad lūdzu konsultāciju savā bankā.

Kopā ar ekspertiem izvēlējāmies man piemērotu ilgtermiņa investīciju stratēģiju. Tajā svarīgs aspekts ir apsvērums, ka īstermiņa svārstībām nav jābiedē ieguldītāju – pat, ja kādā brīdī akciju cena samazinās, tomēr vairāku gadu perspektīvā tiks iegūta peļņa.

Šodien es cenšos ievērot diversifikācijas principu – man ir precīzs noteikums: atlikt uzkrājumiem 20-25% ienākumu. No tiem 10% tiek novirzīti pensiju 3.līmenim, vēl 10% — uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai. Nesen nolēmu pievienot vēl 5%, ko investēju akcijās, tas man kļuva par jaunu posmu. To darīju, jo vēlējos palielināt savu ieguldījumu ienesīgumu un elastību investīciju instrumentu izvēlē.

Taču, neskatoties uz jauno interesi par akcijām, ieguldījumi nekustamajos īpašumos man ir svarīgs aktīvs. Mūsu ģimenei pieder trīs nekustamā īpašuma objekti, divi no tiem nes stabilus pasīvos ienākumus.

Visas šīs uzkrājumu veidošanas metodes es dēvēju par “ceturto” pensiju līmeni, kas ļauj man būt pārliecinātai par rītdienu.

Kā ietekmē es sāku nopietni domāt par akcijām? Neticamais ASV fondu tirgus pieaugums. Redzam, ka lielāko uzņēmumu, piemēram, Amazon, Microsoft, akciju cenas ir sasniegušas vēsturiskos maksimumus, un tas man kļuva par signālu, ka tirgus var piedāvāt nebijušas izaugsmes iespējas. Vienlaikus joprojām esmu uzmanīga: runas par iespējamu recesiju, ekonomiskā stagnācija Ķīnā un politiskie notikumi ASV liek būt piesardzīgai. Es vēlētos būt drosmīgāka savos lēmumos, taču pagaidām raksturoju savu stratēģiju kā mēreni konservatīvu.

Protams, sievietes – investores Latvijā lielākoties ir ļoti piesardzīgas, un iemesls ir ne tikai mūsu vācēju gēns. Mēs esam audzinātas postpadomju Latvijas konservatīvajās tradīcijās. Es izaugu ģimenē, kurā bija pieņemts krāt, taču neriskēt. Lūk, piemērs: kad pandēmijas laikā uzkrājumi sāka strauji zaudēt savu vērtību, man bija ļoti grūti pierunāt mammu neizņemt uzreiz visu naudu, bet nogaidīt, jo ieguldījumiem mēdz būt kritumi, bet pēc tam aktīvu vērtība atjaunojas. Par laimi, man izdevās viņu pārliecināt un viņas ieguldījumu vērtība drīz atjaunojās.

Izdaru secinājumus pēc šādām situācijām un cenšos apzināti iemācīties kļūt izlēmīgākai un atvērtai jaunām iespējām, kaut arī tas prasa laiku.

Domāju, ka mums kā sabiedrībai ļoti palīdzētu finanšu pratības ieviešana mūsu izglītības sistēmā. Šādi kursi ir Skandināvijā, un mums to ļoti pietrūkst. Es to redzu ne tikai pēc savas, bet arī savu bērnu izpratnes finanšu jautājumos. Mans vecākais dēls pabeidza skolu un vasarā sāka savas pirmās darba gaitas. Biju nepatīkami pārsteigta par to, ka viņam trūka zināšanu, kā tiek maksāti nodokļi, ka ir trīs mēnešu pārbaudes laiks, ko nozīmē bruto un neto alga. Vēl jo vairāk trūkst zināšanu par investīcijām. Tajā pat laikā manam jaunākajam dēlam 4. klasē mācīja, kā ēvelēt koka svečturi. No tā es izdaru secinājumu, ka ir fundamentāli jāmaina izglītības sistēma. Bet atkal – ir nopietnas bažas par to, kas un kā pasniegtu finanšu pratību, pat ja šāds kurss tiktu ieviests.

Noslēgums: investīcijas– tas ieguldījums savā nākotnē. Tu nepaļaujies, ka kāds parūpēsies par tevi, bet gan rūpējies par sevi pats. Otrais – ja cilvēks ir tāds kā es, ir jāmeklē padoms pie profesionāļiem, kuri strādā šajā jomā. Jāpieseko Twitter profiliem, investīciju žurnāliem, jāseko līdzi tirgiem, jāpaplašina redzesloks. Ja, piemēram, mēs redzam, ka visvērtīgākais uzņēmums pasaulē šobrīd ir Nvidia, tad mums pašiem ir jāsaprot (jācenšas saprast), kāpēc un vai pēc desmit gadiem tas arī būs vērtīgs. Un vēl – ir ļoti svarīgi veidot ieradumu regulāri investēt, piemēram, 50 eiro. Ar laiku tu to nejutīsi, bet tajā pat laikā veidosies un augs tavi uzkrājumi. Pēc desmit gadiem ieskatīsies kontā, un – wow, patīkams pārsteigums.