• OMX Baltic−0,21%297,73
  • OMX Riga−0,17%862,35
  • OMX Tallinn0,1%1 955,68
  • OMX Vilnius−0,39%1 143,3
  • S&P 5000,13%5 282,7
  • DOW 30−1,33%39 142,23
  • Nasdaq −0,13%16 286,45
  • FTSE 1000,00%8 275,66
  • Nikkei 2251,03%34 730,28
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,88
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%93,45
  • OMX Baltic−0,21%297,73
  • OMX Riga−0,17%862,35
  • OMX Tallinn0,1%1 955,68
  • OMX Vilnius−0,39%1 143,3
  • S&P 5000,13%5 282,7
  • DOW 30−1,33%39 142,23
  • Nasdaq −0,13%16 286,45
  • FTSE 1000,00%8 275,66
  • Nikkei 2251,03%34 730,28
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,88
  • GBP/EUR0,00%1,17
  • EUR/RUB0,00%93,45
  • 16.03.22, 09:34

Finanšu tirgi 15.03.2022. – lokdauni Ķīnā dzen lejā naftu, akcijas priekā kāpj

Lokdaunu ieviešana Ķīnā lika domāt par to, ka varētu samazināties pieprasījums pēc naftas. Tā rezultātā naftas cena turpināja būtiski kristies, kamēr akcijas kāpa augstā, priecājoties par zemākām naftas cenām.
Treideri Ņujorkas biržā
  • Treideri Ņujorkas biržā
  • Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
Zemākas naftas cenas nozīmē zemāku spiedienu uz izmaksu kāpumu. Tieši tāpēc vakar akciju tirgos bija vērojams spēcīgs kāpums.
NASDAQ Composite pakāpās par 2.92%, S&P indekss pieauga par 2.14% un Dow Jones Industrials par 1.82%.
Loģiski, ka vienīgais ASV sektors ar vērtības kritumu bija enerģijas sektors, kurš nokritās par 3.66%. Tikmēr pārējos sektoros bija vērojams pamatīgs optimisma līmenis un to vērtības kāpa augstāk. Visstraujāk pieauga tehnoloģiju sektors – par 3.36%, tam sekoja plaša patēriņa sektors ar 3.35% pieaugumu. Tikmēr mazāk strauji auga nekustamā īpašuma un materiālu segmenti, attiecīgi pieaugot par 0.79% un 1.15%.
Tikmēr Eiropā akciju indeksos bija vērojama nenoteiktība. Lielbritānijas FTSE 100 indekss nokritās par 0.25%, Francijas CAC 40 indekss par 0.23% un Vācijas DAX par 0.09%. Tikmēr Itālijas FTSE MIB indekss pieauga par 0.31%, Amsterdamas biržas indekss par 0.31% un Šveices SMI indekss par 0.03%. Kā redzam, tad izmaiņas bija minimālas.
Izejvielas
No vienas puses man jau pašam apnīk runāt un rakstīt par naftu un izejvielām, taču no otras puses kustības tur ir tik lielas un šīm kustībām ir tik liela ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem, ka par tām nevar nerakstīt.
Vakar Brent markas jēlnaftas cena nokritās par 6.5% un noslēdza tirdzniecības sesiju pie $99.91 atzīmes par barelu. Tas ir zemākais cenu līmenis kopš 25.februāra. Attiecīgi var secināt, ka viss kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir atdots atpakaļ.
Krītoties naftas cenai, krītas arī izejvielu grozu raksturojošā indeksa vērtība. S&P GSCI indeksa vērtība vakar nokritās par 3.22%, nedēļas laikā tā vērtība ir samazinājusies par 6.52%, savukārt mēneša laikā tā pieaugums sasniedz 8.96%. Tātad citās izejvielās cenu kāpums nebūt nav pilnība atdots atpakaļ.

Saistītie raksti

Biržas jaunumi
  • 15.03.22, 09:41
Finanšu tirgi 14.03.2022. – nafta krīt zem 100 dolāriem
Lai arī karš Ukrainā turpinās un acīmredzama progresa pagaidām nav, naftas cenas turpināja kristies, jau noslīdot zem 100 ASV dolāru atzīmes.
Biržas jaunumi
  • 14.03.22, 08:56
Finanšu tirgi 11.03.2022. – pagājušajā nedēļā akciju indeksi kopumā pieauga
Jāatzīst, ka šajos laikos tomēr interesanti vērot un vērtēt tirgus izmaiņas, ko tie ieceno un kā tie reaģē uz jaunākajiem notikumiem. Lai ari liekas, ka vajadzētu būt citādāk, taču pagājušo nedēļu kopumā ASV akciju indeksi, kā arī Eiropas akciju indeksi ir noslēguši ar pieaugumiem.
Biržas jaunumi
  • 11.03.22, 08:14
Finanšu tirgi 10.03.2022. – gandrīz viss mazliet zemāk
Cerības, ka kara ietekmē Eiropas Centrālā Banka un Federālā Rezervju Sistēma palēninātu atgriešanos pie monetārās politikas normalizēšanas, izplēnēja, sekojot ECB pārsteiguma ziņai par vēl ātrāku obligāciju iegādes programmas pārtraukšanu.
  • SM
Satura mārketings
  • 11.04.25, 22:36
Kas ir bijuši ienesīgākie ieguldījumi pēdējos 5 gados
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu