Finanšu tirgi 15.03.2022. – lokdauni Ķīnā dzen lejā naftu, akcijas priekā kāpj

Zemākas naftas cenas nozīmē zemāku spiedienu uz izmaksu kāpumu. Tieši tāpēc vakar akciju tirgos bija vērojams spēcīgs kāpums.

NASDAQ Composite pakāpās par 2.92%, S&P indekss pieauga par 2.14% un Dow Jones Industrials par 1.82%.

Loģiski, ka vienīgais ASV sektors ar vērtības kritumu bija enerģijas sektors, kurš nokritās par 3.66%. Tikmēr pārējos sektoros bija vērojams pamatīgs optimisma līmenis un to vērtības kāpa augstāk. Visstraujāk pieauga tehnoloģiju sektors – par 3.36%, tam sekoja plaša patēriņa sektors ar 3.35% pieaugumu. Tikmēr mazāk strauji auga nekustamā īpašuma un materiālu segmenti, attiecīgi pieaugot par 0.79% un 1.15%.

Tikmēr Eiropā akciju indeksos bija vērojama nenoteiktība. Lielbritānijas FTSE 100 indekss nokritās par 0.25%, Francijas CAC 40 indekss par 0.23% un Vācijas DAX par 0.09%. Tikmēr Itālijas FTSE MIB indekss pieauga par 0.31%, Amsterdamas biržas indekss par 0.31% un Šveices SMI indekss par 0.03%. Kā redzam, tad izmaiņas bija minimālas.

No vienas puses man jau pašam apnīk runāt un rakstīt par naftu un izejvielām, taču no otras puses kustības tur ir tik lielas un šīm kustībām ir tik liela ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem, ka par tām nevar nerakstīt.

Vakar Brent markas jēlnaftas cena nokritās par 6.5% un noslēdza tirdzniecības sesiju pie $99.91 atzīmes par barelu. Tas ir zemākais cenu līmenis kopš 25.februāra. Attiecīgi var secināt, ka viss kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir atdots atpakaļ.

Krītoties naftas cenai, krītas arī izejvielu grozu raksturojošā indeksa vērtība. S&P GSCI indeksa vērtība vakar nokritās par 3.22%, nedēļas laikā tā vērtība ir samazinājusies par 6.52%, savukārt mēneša laikā tā pieaugums sasniedz 8.96%. Tātad citās izejvielās cenu kāpums nebūt nav pilnība atdots atpakaļ.