Ukrainas valdība devalvējusi grivnu. Kā tas ietekmēs Latviju un Eiropu?

Grivnas oficiālais valūtas kurss samazināts no 29.25 grivnām par vienu dolāru līdz 36.57 grivnām par dolāru. Tiek cerēts, ka tas palielinās Ukrainas produktu konkurētspēju un veicinās valsts ekonomisko aktivitāti.

“Šāds solis ir saprotams un izrietošs no tā, kādu milzīgu negatīvo ietekmi uz ekonomiku atstāj karš. Būtisks izaicinājums Ukrainai būs norēķināties ar savām parādsaistībām,” Investoru Klubam komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš arī informē, ka Ukraina tikko ir panākusi provizorisku vienošanos ar publiskajiem kreditoriem un obligāciju turētājiem, tostarp Vāciju, Franciju, Japānu, Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām valstīm, lai apturētu parādu atmaksu no 2023. gada augusta līdz 2023. gada beigām. Kreditori arī atzīmē papildu gada iespēju, lai veicinātu līdzīgu soli attiecībā ar privātajiem kreditoriem.

Vaicāts par šo notikumu iespējamo ietekmi uz Latviju, ekonomists skaidro: “Runājot par devalvāciju, domāju, ka šī soļa ietekme uz Latvijas un eirozonas ekonomiku nekādas sekas neveidos. Jo eksporta iespējas uz Ukrainu ir un vēl labu laiku būs ļoti sarežģītas un ierobežotas, savukārt tas var dod kādu stimulu Ukrainas eksportētājiem. Taču šajos apstākļos tam varētu būt pat otršķirīga nozīme, jo primārā ir karadarbība un drošības situācija.”

Līdzīgu viedokli pauž arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: "Vai tas nozīmīgi ietekmēs Latviju un Eiropu? Noteikti nē. Pat pirms kara tirdzniecības apjoms ar Ukrainu bija neliels. 2005.-2021. gadā Ukrainas daļa Latvijas preču eksportā bija vidēji 1.2%, tā svārstījās bez noteiktas tendences, 2021. gadā Ukrainas īpatsvars bija 1.4%. Šobrīd tirdzniecību ierobežo gan Ukrainas ekonomikas sarukums, gan loģistikas problēmas. Latvijas preču eksportam laiks kopš pandēmijas sākuma ir bijis apbrīnojami sekmīgs, šī gada pirmajos mēnešos preču eksports audzis par 30%, kara negatīvā ietekme nav bijusi izšķiroša."