Investīcijās jāiztiek bez emocijām: Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja

Anastasija uzreiz atklāj, ka līdz šim viņas lielākā investīcija ir bijusi “Dzintars” (tagad “H.A. Brieger”) uzņēmuma iegāde, kur viņai pieder 33% uzņēmuma daļas. Pirms 2021. gadā notikušā darījuma finanšu analītiķi rekomendēja Anastasiju neuzsākt šo projektu, apgalvojot, ka “Dzintars” iegāde nebūs veiksmīga investīcija pat pirmo septiņu gadu griezumā, tomēr pretēji prognozēm, pēc pirmajiem trim “H.A. Brieger” gadiem ar dubultotu apgrozījumu, šis, visticamāk, būs pirmais gads, kas tiks noslēgts ar peļņu.

Investīcija “Dzintarā” bija nedaudz traka ideja

Kopumā Anastasijas skatījums uz investīcijām ir orientēts uz ilgtermiņa ieguldījumu un atdevi ilgākā laika periodā, komentējot, ka “es Dzintaru uztveru kā mūža investīciju, kur investēju ne tikai naudu, bet arī daudz sava laika, lai to pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem varētu nodot nākamajai paaudzei”. Ieskicējot nākotnes plānus, galvenais fokuss ir uz uzņēmuma attīstību un jaunu mērķtirgu kā Meksikas, Ķīnas un Tuvo Austrumu iekarošanu, kas ļautu paplašināt un atjaunot ražošanas telpas, un iegādāties jaunas iekārtas.

“Manuprāt, labām idejām resursi vienmēr atradīsies. Ir pašam jātic, jāspēj pārdot investoriem un arī realizēt savi solījumi. Daudziem ir trakas idejas, bet darbi ir tiem, kam ir vislielākā nozīme.” Investējot projektos, kas sagādā prieku, ir vieglāk pārvarēt krīzes. “Mūsu darbs pie “Dzintara” sākās pandēmijas laikā, kam sekoja karš. Trīs gadu laikā esam pieredzējuši vairākas krīzes, tāpēc, ja šī būtu tikai investīcija naudas izteiksmē, nevis sirdsdarbs, tad man jau sen būtu nolaidušās rokas.” Papildu zīmola “Dzintars” attīstībai ir plānota jaunu preču zīmju reģistrācija un jaunu zīmolu izveide, kas pilnībā piederēs Anastasijai Udalovai. Šiem eksporta projektiem ir plānota papildu investīciju piesaiste un atsevišķa biznesa struktūrvienības dibināšana.

Papildu lielākajai investīcijai “H.A. Brieger”, Anastasija 2022. gadā kļuva arī par SIA “Mediju Nama” patieso labuma guvēju un vēlāk investēja saules paneļa parka attīstībā, abas šīs investīcijas nosaucot par emocionālām. “Investīcija saules paneļa parka attīstībā bija neveiksmīga investīcija. Tagad atskatoties, es ieguvu mācību, cik svarīgi ir lēmumus nebalstīt emocijās. Sākoties karam, elektrības cenas būtiski pieauga. Lai samazinātu izdevumus par elektroenerģiju, meklēju risinājumu kā šo pozīciju kompensēt.”

Jelgavas pašvaldības izsolē tika iegūtas tiesības uz 112 hektāra zemes būvēt Baltijā vienu no lielākajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā tika aplēstes vairāk kā 63 miljonu euro vērtībā. “Tas bija emocionāls lēmums iet skriet un darīt,” piebilst Anastasija. Emocijas bija balstītas bailēs, ka elektroenerģija kļūs vēl dārgāka, tādējādi būtiski palielinot ražošanas izmaksas, potenciāli radot vēl lielākus zaudējumus. “Divus gadus atpakaļ tā šķita kā laba investīcija, taču, tirgus apstākļiem mainoties, periods, kurā atpelnīt investīcijas, dubultojās.” Atskatoties viņa atzīst, ka pieļāva vairākas kļūdas un šādos investīciju lēmumos emocijas nedrīkst būt.

Investīcijas saules paneļa parkā Anastasija nosauc par savu riskantāko investīciju līdz šim. “Tagad esmu guvusi vērtīgu pieredzi, kādas tobrīd man vēl nebija.” Skatoties uz savu investīciju portfeli vairākos uzņēmumos, Anastasija atzīst, ka viņas riska tolerance ir augsta. Bailes un nespēja tolerēt risku, viņasprāt, var būtiski kavēt uzņēmuma iespējas augt un atturēt no jaunu iespēju saskatīšanas. “Finansisti vienmēr atradīs riskus un iemeslus kāpēc nevajag investēt vienā vai otrā darījumā. Tie cilvēki, kas redz tam pāri un spēj saskatīt iespēju tur, kur citi nevar, var būt ieguvēji”.

Viņa arī norāda, ka svarīgi ir uzņemties aprēķinātus riskus un būt gatavam uz zaudējumiem. Situācijās, kad ir daudz ārējo ietekmes faktoru, pietrūkst tirgus datu un informācijas par potenciāliem rādītājiem vismaz turpmāko trīs gadu laikā, risks var kļūt tik augsts, ka labāk ir to neuzņemties. “Investīciju lēmumu pieņemšanā var palīdzēt vēsturiskie dati, tomēr, uzņemoties risku, vienmēr jābūt gatavam, ka var kļūdīties. Tieši tā var raksturot saules paneļu darījumu, kur situācija pandēmijas un kara kontekstā bija pārāk neprognozējama, un tas bija risks, ko nevajadzēja uzņemties,” uz lēmumu atskatās Anastasija.

Atskatoties uz savām gūtajām investīciju mācībām, Anastasija Udalova veic izpētes mājasdarbu pirms katra investīciju darījuma. Pirmkārt, jāizpēta tirgus, definējot riskus un iespējas. Kādas ir tendences? Kā šis tirgus var mainīties? Otrkārt, jāapsver iziešanas (“exit”) stratēģija izdošanās gadījumā vai “B plāns”, ja investīcija nebūs veiksmīga. Anastasija arī iesaka, ka “ja investīciju lēmuma pieņemšanā jūti emocijas, atliec lēmumu pieņemšanu vismaz uz pāris dienām vai nedēļām. Tad atgriezies pie idejas ar skaidru prātu, un, ja tā joprojām liekas laba investīcija, tad, jāveic aprēķini un jāiegulda laiks kārtīgā izpētē.

Var būt izaicinoši saglabāt “vēsu prātu” tādos brīžos, kad ir būtisks savu ieguldījumu kritums. Sevišķi jaunajiem investoriem, kas tikai uzsāk investīcijas, ir jāpieņem fakts, ka viņi noteikti pieļaus kļūdas. “Nav jautājums, vai tu kļūdīsies, jautājums ir kad? Investīcijās vienmēr ir labie un sliktie brīži, tāpēc jābūt emocionāli stabilam. Jā, iespējams, tas nāk ar pieredzi. Pirmo reizi būs grūtāk pārvarēt zaudējumus kā desmito reizi, taču katru reizi būs smagi,” dalās Anastasija. Viņa iesaka audzināt savu raksturu, mācīties abstrahēties no trokšņiem un apkārt notiekošā, lai pieņemtu labākos lēmumus. “Krīzes situācijās ir jāsaglabā miers. Nevajag būt emocionālam, bet fokusēties uz situācijas atrisināšanu un uzlabošanu. Atkopties ilgāk ir vērtīgi, jo pēc tam var analizēt situāciju un pārdomāt - tā ir liela ekskluzivitāte mūsdienās. Jo laiks ir tas, ko nevar iegādāties, un tas vienmēr pietrūks. Tieši savs laiks ir jāmāk investēt vispārdomātāk”.

Anastasija intervijā arī atklāja, ka, viņasprāt, ļoti svarīgi ir nemitīgi investēt sevī un savās zināšanās, kas var tikai palīdzēt pieņemt arvien labākus investīciju lēmumus. Viņas mīļa nodarbe brīvajos brīžos, kad nevada “H.A.Brieger” vai citus projektus, ir grāmatu lasīšana. Šo hobiju Anastasija ir pārvērtusi arī investīciju projektā, izveidojot kolekciju ar nu jau vairāk kā divdesmit kolekcijas grāmatām. Viņa ir iegādājusies vairākas Dostajevka un Nabokova grāmatas un vienu no pirmajiem “Alise Brīnumzemē” izdevumiem. “Tas ir mans hobijs meklēt un iegādāties pirmos izdevumus no savu iecienītāko autoru darbiem, kas paliks maniem mazbērniem mantojumā, iespējams, kā vecmammas vērtīgā investīcija”.